HINDUISMS: DIEVS VIŠNU

Lai saglabātu to, kas jums ir un gūtu vēl vairāk, sadraudzējieties ar Dievu Višnu !!! 

Višnu ir jūsu ikdienas dzīves, materiālās labklājības un ģimenes Dievs. Kopā ar savu mīlošo un dievišķo sievu Lakšmī, labklājības un skaistuma Dievieti, viņš gādā par vispārējo uzplaukumu. Ezotērikas terminos viņš ir Dievs Glabātājs - pasaules, harmonijas un Visuma līdzsvara sargātājs. Viņš ir dzīvības spēks un mūžīgā dzīves cikla iemiesojums.

Viņš parādās kā Glābējs, kura uzdevums ir glābt pasauli vai cilvēku no iznīcības posta laikos, kad ļaunums aug kā vēzis. Skandējiet Višnu 108 mantru virteni un meditējiet uz viņa jantru ikreiz, kad jums jāattīra sevi vai kāds cits no ļaunuma (gan iekšējā, gan ārējā) un jānovērš ļaunuma sekas: nelaimes, slimības un nabadzība. Skandējiet mantru lai gūtu panākumus visās materiālajās lietās un dzīvotu labklājībā. Izmantojiet Višnu mantru savai un savas ģimenes labklājībai un mieram, tādā veidā jūs nesīsiet mieru arī pasaulei.

 

Višnu-jūsu pasaules sargātājs!

Višnu ir Visuma sargātājs, kas atrodas katrā atomā dzīvības enerģijas Prānas formā. Vārds “višnu” cēlies no Sanskrita vārda “viš”, kas nozīmē “izplatīšanos”. Visumu uztur viņa spēks. Kad viss tiek iznīcināts, piemēram, pralaijas laikā, paliek tikai Višnu. Viņš ir Dievs, kas uztur līdzsvaru starp dzīvi dodošo Brahmu un Šivas iznīcinošo spēku. Ikreiz, kad līdzsvars starp radītāju un iznīcinātāju tiek izjaukts, Višnu kā Mesija nāk glābt pasauli un atkal radīt līdzsvaru.
Tumsas spēku ietekmē cilvēki aizmirst par visaugstāko patiesību un iededzina sevī iedomības un uzpūtības uguni, pieņemot Lielās Ilūzijas spēli par patiesību. Līdzko tas notiek, absolūtais kosmiskais līdzsvars sabrūk un pasaule pārvēršas par visdziļāko elli. Višnu ierodas glābt pasauli un no jauna celt Dieva valstību. Neskaitāmas reizes viņš ir nācis uz zemes mirstīgā ķermenī, kā Dieva Dēls, lai nodotu vēsti par augstāko patiesību un taisnīgumu. Neskaitāmas reizes viņam nācies mirt mokošā nāvē, tikai lai atgādinātu cilvēcei par tās zemo vērtību skalu.

 

Višnu Simbolika

Dievs Višnu ir mūžīgs, pastāvīgs un nemainīgs. Viņš tiek saukts arī par Nārajanu, visuresošo, mūžīgo un nekad nemainīgo patiesību. Viņš tiek asociēts ar pirmatnējiem ūdeņiem.
Viņš ir augstsirdības iemiesojums, visskaistākais, miermīlīgākais un absolūtākais, viņa ķermenis ir zilā krāsā un viņš ir tērpies dzeltenās zīda drānās.
Viņa sieva ir Šrī jeb Lakšmī, labklājības un skaistuma dieviete. Viņa piedzimst kā viņa sieva ikreiz, kad Višnu nonāk uz zemes un tiek uzskatīta par visskaistāko un uzticīgāko sievu. Kopā Višnu un Lakšmī veido nedalāmu savienību - Lakšmīnārajanu, un tiek pielūgti kā laulības svētlaimes simbols.


Dieva Višnu vēsture

Radīšanas sākumā viņš ieradās kā Matsja, gigantiska izmēra zivs, kas izglāba Manu, pirmo cilvēku no lielajiem plūdiem (līdzīgi kā stāstā par Noasu). Vēlāk viņš parādījās kā Kurma, milzīgs bruņurupucis, kas nāca palīgā laikos, kad Dievi un Dēmoni kūla putās okeānu, lai iegūtu dzīvības eliksīru. Tad viņš atgriezās kā Varana, vepris (kuilis, cūka), kas iznīcināja dēmonu Hiranjakšu. Pēc tam viņš nāca kā Slavenais Narasimha, puscilvēks, puslauva, lai  iznīcinātu vēl vienu dēmonu - Hiranjakašipu, kas gribēja pārņemt varu pār zemi un debesīm, bet Vamanas atveidā viņš ieradās, lai atbrīvotu pasauli no dēmonu karaļa Bali.
Viņš parādījās pasaulei arī kā spēcīgais vīrs Parašurama, Dievišķais kareivis un pasaules sargs Rāma, kā Dievišķais mīlnieks un jaunas patiesības sludinātājs Krišna, kā Dievišķais gudrais Buda un Glābējs Kalki, kas vēl tikai nāks.
Šrimad Bhagavatamā teikts: (17) “Viņa transcendentālās īpašības un spējas padara viņu par visdižāko no visiem Aditi [bezgalīgā Dieva] dēliem šajā visumā un visās pasaulēs [kā Vāmana]. Viņš tiek saukts par Svētās Uzupurēšanās Dievu, kurš ar trīs soļiem vien var apiet visas pasaules [Bali Maharādža], būdams pilnībā neatkarīgs. No desmit vispāratzītajām avatārām deviņas ir jau parādījušās un desmitā- Kalki drīz nāks. Visas Avatāras ir Dieva pasaulīgās formas, viņš upurē sevi būdams iemiesots Dievs, Jēzus un Dēls.
Brahma ir iekāres un vēlmes pārņemts, viņam nepieciešama vēlme, lai varētu mūžīgi radīt. Šiva ir askētisks, viņš ved visus uz transcendentālo stāvokli un iznīcina vēlmes ar jogas spēku, bet Višnu ir visa turētājs, viņš uztur kārtību ar mīlestības un atjaunošanas spēku. Lūk, kāpēc Kama, mīlestības Dievs, dažreiz tiek saukts par viņa dēlu.

 

Desmit Višnu Avatāras

Šeit ir uzskaitītas populārākas Višnu inkarnācijas, bet viņam ir vēl arī citas, kuras sevī satur augstāko ezoterisku un atklājas tikai nedaudzām dvēselēm.

 

Matsja

Zivs iemiesojums Matsja ir pirmā Višnu manifestācija. Saskaņā ar leģendu, senos laikos, kad Zemi vēl postīja plūdi, Višnu ieradās milzīgas zivs veidolā, lai glābtu cilvēci no plūdiem. Laikā, kad Brahma gulēja Kalpa Jugas beigās, asūrs (dēmons) nodomāja nozagt svētās Vēdas no Brahmas, bet Višnu pieņēma zivs formu, lai glābtu Vēdas. Matsjas veidolā viņš lika riši (gudrajam) Satjavratai savākt augus, sēklas un dzīvniekus, sapulcināt kopā septiņus riši un gaidīt.
Pralaijas sākumā, lielo plūdu laikā, gigantiskā zivs iznīcināja asūru un atgrieza Vēdas Brahmam. Šīs cīņas laikā lietusgāzes pieņēmās spēkā, okeāns pārplūda un viļņi ieskāva zemi. Likās, ka dzīvei uz zemes ir pienācis gals – bet tad vietā, kur gaidīja svētais Satjavrata, parādījās laiva. Tad visi riši kopā ar dzīvniekiem, ņemot līdzi augus un sēklas, kāpa laivā, kuru vadīja pats Višnu - tā bija piesieta pie milzīgās zivs spuras. Izmantojot Vasuki, čūsku karali, par savu pavadoni vētrainajā jūrā, viņi visu nakti peldēja līdz nonāca pie Brahmas. Tā sensenos laikos Višnu izglāba cilvēci no bojāejas. Tas atgādina Bībeles stāstu par Noasu – domājams tāpēc, ka tas ir tas pats stāsts…

 

Kurma, Bruņurupucis

Bruņurupucis Kurma tika izmantots, lai noturētu Mandaras kalnu, kad devas (Dievi) un asūri (Dēmoni) sakūla putās debesu piena okeānu (Samudramanthana), lai iegūtu Amritu. Nākamajā Pralaijā – pēc lielajiem plūdiem Kalpa Jugas sākumā, Dievi zaudēja savu nemirstību un vēlējās to atgūt. Meklējot palīdzību, viņi nolēma doties pie Višnu, kas uztur Visuma kārtību. Višnu ieteica salīgt mieru ar Dievu ienaidniekiem asūriem (dēmoniem) un kopā iegūt nemirstības nektāru Amritu, sakuļot debesu piena okeānu. Tad viņš pārvērtās par bruņurupuci un pats ienira okeānā.
Devas sameta piena okeānā visa veida zāles un augus. Garuda savā mugurā nesa Mandaras kalnu un nometa to piena okeāna centrā kā ķērni. Vasuki, čūsku karalis, tika izmantots kā virve, kas griež šo ķērni. Nabaga Vasuki, Dievi vienmēr viņu izmanto auklas vietā. No vienas puses to vilka Devas, no otras - asūri, sakuļot putās piena okeānu.
Pirmais kulšanas produkts bija Viša (jeb Halahala) - inde. Radās milzum daudz indes un neviens nezināja, kur no tās glābties. Tad Dievs Šiva pieteicās norīt visu indi, un izdarīja to pat nepamirkšķinot acis. Inde uz viņu neiedarbojās, tikai viņa kakls iekrāsojās zilā krāsā, un kulšanu varēja turpināt. Kulšanas rezultātā radās daudz apbrīnojamu lietu un būtņu, arī skaistā Dieviete Lakšmī. Visbeidzot parādījās arī trauks ar Amrita-Somu (nemirstības nektāru). Bet pēkšņi asūri, pārkāpjot vienošanos, paņēma visu nektāru sev. Tad Višnu pārvērtās par Mohini, dievišķu kurtizāni, kuras skaistums un valdzinājums apbūra asūrus. Skaistuma apreibināti, viņi aizmirsa par Amritas trauku un vēroja skaistuli. Pa to laiku Devām izdevās atgūt Amritas trauku un viņi izdzēra visu nemirstības nektāru. Ne pilīte netika atstāta asūriem viņu zemiskās rīcības dēļ. Kad tu nepiekāpies pat par mazumiņu, tu zaudē daudz vairāk, kad tu piekāpies par mazumiņu, tu iegūsti daudz vairāk.

 

Varaha, Vepris

Vepris Varaha ir pasaules atjaunošanas alegorija pēc Pralaijas lielajiem plūdiem. Kalpas sākumā Prithvi (Zeme) peldēja okeāna dzīlēs. Višnu, vēlēdamies atgriezt zemi cilvēkiem, pieņēma vepra formu un ienira pirmatnējos ūdeņos. Viņš ar saviem ilkņiem izcēla no okeāna Bhūmidevi (Māti Zemi). Pirms tam Varaha uzvarēja ļauno asūru Hiranjakšu, kas viņam traucēja izcelt zemi virspusē.

 

Narasimha

Nara nozīmē - cilvēks; Simha - lauva. Narasimha ir ceturtais Višnu iemiesojums.
Tika uzskatīts, ka ļaunais dēmonu karalis Hiranjakašipu, Hiranjakšas vecākais brālis saņēma svētību no Brahmas. Tika apsolīts, ka viņu nevarēs nogalināt ne cilvēks, ne zvērs, ne dienā, ne naktī, ne iekšā, ne ārā, ne uz zemes un debesīs arī ne. Asūrs, apzinoties savu nemirstību, iekaroja debesis un zemi un Hiranjakašipu neģēlībai un nekaunībai nebija robežu.
Viss aizgāja pārāk tālu, kad viņš sāka nežēlīgi vajāt savu paša dēlu Prahladu, jo tas bija uzticīgs Višnu pielūdzējs un godāja Dievu kā savu tēvu. Dēmons, protams, neticēja Dievam. Kādu dienu, kad dēmonu karalis kārtējo reizi vajāja Prahladu, lai pasargātu savu pielūdzēju, no pils pīlāra parādījās Višnu Narasimhas formā. Kad Narasimha (ne cilvēks, ne zvērs) uzbruka asūram visapkārt krēsloja (nebija ne diena, ne nakts), viņš iedzina Hiranjakašipu zem ieejas arkas (ne iekšā, ne ārā), sagrāba savās ķetnās (ne uz zemes, ne debesīs) un saplosīja dēmonu gabalos.

 

Vāmana, punduris

Tretajugas laikmetā Višnu nokāpa uz zemes, lai izpildītu Aditi, Dievu Mātes lūgumu pasargāt viņas dēlus. Asūri bija uzvarējuši visus Devas un karalis Bali (Prahlada mazbērns), kas bija asūrs, valdīja pār trijām pasaulēm. Višnu atzina Aditi dēla svarīgo lomu un pārvērtās par Vāmanu, svēto, punduri un Brahminu. Tad viņš parādījās karalim Bali upurēšanas ceremonijas laikā.
Saskaņā ar indiešu reliģiju, karalim, veicot jebkuru ceremoniālu upurēšanu, ir jāuzklausa Brahmini, kas izsaka savas vēlmes. Kad pienāca Vamana kārta izteikt savu vēlmi, viņš teica Bali, lai tas ziedo viņam zemes gabalu trīs soļu platumā. Bali, par spīti sava guru brīdinājumam, kas zināja, ka Vamana ir neviens cits kā pats Višnu, piekrita atdot pundurim zemi. Galu galā, cik tad zemes var nosegt trīs pundura soļi? Tad Vamana spēra pirmo soli un pēkšņi viņš sāka augt augumā un arī viņa soļi kļuva lielāki. Ar pirmo soli viņš nosedza visu zemi, ar otro – debesis, bet trešo lika uz Bali galvas. Tā Višnu atdeva Devām zemi un debesis. Šo avatāru pielūdz arī kā Trivikramu un Ulagalanda-Perumu.

 

Parašurama

Parašu tulkojumā no sanskrita nozīmē ”arkls ar asu asmeni”. Parašurama, arkla Rama ir Dieva Višnu sestais iemiesojums. Parašurama piedzima Brahminam, bet tika svētīts ar pārdabisku fizisku spēku, kas brahminiem nebija raksturīgs. Brahmini ir priesteru jeb garīdznieku klase Indijā, viņi ir valsts gars un dvēsele un nestrādā fizisku darbu.
Parašurama cīnījās labāk par jebkuru Kšatriju kareivji. Parašuramu bija aizvainojis valdnieks Ardžuna un viņa dēls Kritavīrjardžuna, kas nozaga Kamadhenu. Kamadhenu bija govs, kas piepilda visas vēlēšanās un, ko Parašuramas tēvam Jamdāgni bija iedāvājis Dievs Indra, debesu valdnieks. Kritavīrjardžuna nogalināja viņa tēvu Jamdāgni un Parašurama zvērēja, ka iznīcinās visu Kšatriju klanu.
Višnu Parašuramas ķermenī, divdesmit vienu gadu ilgā karā, iznīcināja visus Kšatrijas, tā izpildot savu šīs zemes misiju. Bet viņam bija kāda ļoti laba īpašība. Viņš nekad nenogalināja Kšatrijas, kuriem bija sievas, jo bija solījies, ka nepadarīs nevienu sievieti par atraitni un, protams, nekad nenogalināja sievietes. Tādā veidā divas nozīmīgākās Kšatriju dinastijas Indijā izdzīvoja. Tās bija Radžas Dašratha, Rāmas tēva, Ajodhjas valdnieka dinastija un Radža Janakas (Sītas tēva) valdnieka Mithila dinastija.
Parašuramas naids pret Kšatrijām bija tik liels, ka viņš pat izaicināja Rāmu uz divkauju! Kad Radža Janaka rīkoja "svajamvaru", ceremoniju, kurā karaļi un prinči tika aicināti nākt lūkoties princesei Sītu. Rāma bija tas, kas salauza Šivas Janakam dāvināto loku. To varēja salauzt tikai visstiprākais vīrs un tā Sīta tika izdota par sievu Rāmai. Bet atgriežoties no Mithilas uz Ajodhju, viņiem uzbruka neviens cits kā Parašurama. Viņš dega dusmās. Viņš bija apguvis loka šaušanas mākslu pie paša Dieva Šivas, bet te bija Rāma, kas salauza Šivas loku un turklāt viņš bija no Kšatrijiem! Parašurama izaicināja Rāmu uz divkauju. Abi bija tik labi cīnītāji, ka nekādi nevarēja uzvarēt viens otru… Pēkšņi viņu acis sastapās un Parašurama saprata, ka Rāma ir pats Dievs Višnu! Tas nozīmēja, ka ir  pienācis gals viņa iemiesojuma dzīvei un atlikušo dzīvi viņš pavadīja meža biezoknī.
Parašurama tiek uzskatīts par nemirstīgu,un ļaudis tic, ka viņš līdz pat šai dienai mitinās  meža biezoknī.

 

Rāma 

Dievs Rāma jeb Rāmačandra ir visnozīmīgākā Avatāra. Kopā ar Dievu Krišnu viņš ataino vēsturisko iemiesojumu virsotni un ir indiešu nacionālais varonis.
Viņš zināms arī ar vārdu Marjada Purušottama un ir tikumības un taisnīguma iemiesojums. Tieši Višnu nokāpa uz zemes, lai atgūtu varu pār visu Indijas pussalu, tai skaitā pār Šri Lanku, kurā valdīja Bharatvansha (Bharatu dinastija).
Dievs Rāma ir visdievinātākais un iemīļotākais indiešu Dievs. Viņš dzimis Indijas ziemeļu pilsētā Ajodhjā - pilsētas Uttar-Pradešas ziemeļos un bieži tiek attēlots ar Kodandas loku un bultu rokā, kas ataino viņa gatavību cīnīties pret ļaunumu. Viņa dzīvesstāsts ir episkās poēmas Rāmajanas pamatā.
Viņš ir visādā ziņā ideāls un pilnīgs absolūti visās jomās; izcils cilvēks, brālis, valdnieks un paklausīgs dēls. Viņš attēlots kā ģimenes cilvēks kopā ar savu sievu Sītu, brāli Lakšmanu un viņa viskaislīgāko un uzticīgāko pielūdzēju Pērtiķu Dievu Hanumanu. Rakstīt par Rāmu nozīmētu pārrakstīt visu Rāmajānu, tāpēc šoreiz pieliksim punktu.

 

Krišna

Krišna tulkojumā no sanskrita nozīmē “Tumšs”. Viņš bija astotā Višnu Avatāra, kas nokāpa uz zemes Dvapar Jugas laikmetā. Neparasts mazulis, zēns blēņdaris, Gopi (ganu meitene) mīlulis, spēcīgs līderis, bet pēc tam arī Ardžunas dievišķais padomdevējs "Bhagavadgitā". Viņa ķermenis un seja ir zilas, bezgalīgā okeāna un izplatījuma krāsā. Viņš bieži tiek attēlots kā ganiņš ar flautu rokās un gandrīz vienmēr ar pāva spalvu matos.
Dievs Krišna ir arī viena no pielūgtākajām dievībām Indiešu reliģiskajā tradīcijā. Viņš ir populārs pateicoties savai drosmei cīņā ar ļaunajiem spēkiem. Parasti Dievu pielūdz kā Radha-Krišnu un šis pāris simbolizē mūžīgo mīlestību starp cilvēka garu un Dievu.
Viņa nāve iezīmē Kalijugas sākumu. Viņš ir Višnu iemiesojums uz Zemes, kas nācis, lai atklātu Gītu, rādītu indiešiem pareizo ceļu un izskaidrotu indiešu filozofisko nozīmību pasaules kontekstā. Rakstīt par Krišnu nozīmētu atstāstīt visu Mahabharātu, vēl vienu Indiešu episko poēmu, kas ir Bhagavad Gītas pamats.

 

Buda

Buda nozīmē “uzzināt” (izprast, apzināties). Saskaņā ar Dašavatāru, Buda ir devītā Avatāra, kas piedzima kā Kšatriju princis. Viņa vārds bija Sidhārta Gautama un viņš dzima Lumbini, kas atrodas Nepālas dienvidos. Dziļi vīlies un apbēdināts par dzīves, nāves un atdzimšanas ciklu, kas nenovēršami ved cilvēci pie ciešanām, zaudējumiem un sāpēm, Gautama atteicās no savas karaliskās izcelsmes un aizceļoja uz austrumiem.
Kādu dienu sēžot koka pavēnī, viņš atskārta, ka visas pasaules problēmas izriet no neziņas, kas liek būtnēm pārprast un nepareizi interpretēt realitātes patieso dabu. Tās dēļ cilvēki veic darbības, kas rada tikai ciešanas un viņiem neizdodas atklāt patieso ceļu uz laimi. Nolēmis atrast veidu, kā atbrīvoties no ciešanām, Sidhārta meditēja visu nakti un neziņas plīvurs nokrita no viņa acīm. Viņš sāka saprast, ka visu pasaules būtņu dzīvi pastāvīgi ietekmē viņu personīgo darbību sekas (karma) un meklēt laimi, nemainot pasaulē pastāvošo kārtību, ir fundamentāla kļūda. Viņš atzina visu esošo par nepastāvīgu (anitja) un saprata, ka pastāvīgo izmaiņu dēļ pat lietas, kas šķietami nodrošina laimi, piemēram, labklājība, slava, spēks, sekss un attiecības - faktiski ir ciešanu avoti (duhkha).
Pret rītausmu viņš jau bija sasniedzis apskaidrību un neziņas plīvurs bija kritis. Viņš kļuva par "budu", termins, kas cēlies no sanskrita saknes “bud”, kas nozīmē „atmosties” vai „nākt pie apziņas”. Tagad viņš bija pilnībā atmodies no neziņas miega, kurā lielākā daļa būtņu pavada visas savas dzīves.
Sākumā viņš nolēma, ka paliks turpat zem koka un neatklās nevienam šo patiesību, jo zināja, ka atmodinātas būtnes mācības vidusmēra cilvēkiem ir grūti izprotamas. Kamēr viņš svētlaimīgā meditācijā sēdēja zem koka, pie viņa ieradās Dievs Brahma, un, paklanoties viņa priekšā, lūdza atklāt mācību arī citiem. Brahma uzsvēra, ka vienmēr atradīsies kāds prātīgs cilvēks, kas varēs gūt labumu no šīm zināšanām un, ka daudzi varēs atrast īstu laimi , sekojot viņa pēdās. Dziļā līdzcietībā pret cilvēci, Buda piekrita dalīties gudrībā ar cilvēkiem un sāka pasniegt mācību, ko darīja apmēram četrdesmit gadus. Tiek uzskatīts, ka Buda ir Višnu, kas nācis pasaulē, lai glābtu ļaudis no neziņas un ciešanām.
Viņš ceļoja pa Indiju, pasniedzot mācību visiem, kas to vēlējās, un daudzi cilvēki atskārta viņa vārdu patiesīgumu un kļuva par viņa skolniekiem un sekotājiem. Saskaņā ar budisma tradīcijām, viņš bija gudrs skolotājs, kas varēja uztvert un izprast savu klausītāju prātus, kā arī prasmīgi piemērot savas mācības katram cilvēkam un katrai grupai, saglabājot mācības galveno jēgu.
Viņam bija daudz skolnieku, bet viņš uzsvēra askētiskā dzīvesveida nepieciešamību attiecībā uz visiem tiem, kas vēlas sasniegt atbrīvošanos. Viņa biogrāfijas dati liecina, ka viņš miris koku birzī netālu no pilsētas Vaišali astoņdesmit gadu vecumā.

 

Kalki

Kalki ir Višnu nākamā Avatāra. Zinātāji apgalvo, ka viņš parādīsies, jājot uz balta zirga ar spožu zobenu rokā Kalijugas, tumsas un ciešanu laikmeta, kurā mēs dzīvojam, beigās. Viņa uzdevums būs pielikt punktu ļaunumam un atjaunot Dharmu, likumu un līdzsvaru. Tā sāksies jauns dzīves cikls, ko atkal ievadīs Satjajuga, patiesības un taisnības Zelta Laikmets.
Neviens nezina, kad tieši un kādā veidolā viņš parādīsies, tāpēc meklējiet Dievu savā mīļotajā, savā bērnā, draugā un pat svešiniekā, bet galvenais - sevī. Un kad jūs satiekat viņu, jūs varat teikt: “Garīgā patiesība nebija saskatāma pasaules tumšajos biezokņos, bet nu tā ir acīmredzama caur tevi, mans draugs.” Un jūs smaidāt nevis tāpēc, ka tā ir jādara, bet patiesā priekā.

Share
Facebook Image
Izvēlieties valodu