 |
Sākums
|
 |
|  | | | Psihoterapeitiskās attiecības mākslas terapijā (1. daļa) | | | Lai uzlabotu klientu vai pacientu veselību, mākslu terapijā izmanto:
(a) mākslas (vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, dejas un kustību, drāmas) līdzekļus, tehnikas un paņēmienus
(b) radošo (mākslas radīšanas) procesu un tā rezultātu,
(c) klienta vai pacienta refleksiju par (reakciju uz) šo procesu un/vai radīto darbu (rezultātu) kā viņa sajūtu, emociju un jūtu, domu izpausmi (ekspresiju) un atspoguļojumu viņa vajadzībām, spējām, resursiem, interesēm, grūtībām, konfliktiem, personības izaugsmei u.c.
Klientam vai pacientam nav nepieciešama iepriekšējā pieredze vai prasmes mākslā, bet terapeitam ir jābūt spējīgiem atbilstoši specializācijai kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu.
Šajā kontekstā svarīgi ir skaidri saprast, ka mākslas izmantošana mākslu terapijā atšķiras no mākslas izmantošanas citiem nolūkiem. Var akcentēt neverbālās komunikācijas izpratni un lietošanu, tēlainības, simbolisma un metaforu izmantošanu, kreativitātes atraisīšanu un spontanitātes veicināšanu terapeitiskā kontekstā u.c..
Jēdziens terapija (gr.val. therapeia – rūpes, kopšana, ārstēšana) ir process klienta vai pacienta dažāda veida grūtību vai problēmu (iz)pārstrādei, kurā izpaužas cilvēka fiziskā, emocionālā, mentālā, sociālā kopveseluma redzējums. To raksturo drošas terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību izveidošana un uzturēšana. Mākslas terapijas kontekstā tas nozīmē, ka ir izvirzīti terapeitiskie mērķi, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm, sadarbība starp mākslas terapeitu un klientu vai pacientu ir precīzi definēta, un terapeitiskā vide piedāvā drošības izjūtu, rosina klientu vai pacientu radošumam un palīdz organizēt un apzināt procesā gūto pieredzi.
Mākslas terapijas prakse balstās uz veselības un patoloģijas izpratni plašā kontekstā, uz zināšanām par cilvēka attīstību, psiholoģijas un psihoterapijas teorijām un praksi, uz radošā (mākslinieciskā) procesa dziļu izpratni. Tādējādi mākslas terapiju raksturo teorētisko zināšanu, praktisko iemaņu un attieksmju kopums, kas ir attīstījies dažādu nostādņu daudzveidībā.
Saskaņā ar 2008. gada 22. augustā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības padomes saskaņoto profesijas standartu mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomā un veic savu profesionālo darbību patstāvīgi, multiprofesionālas vai daudz disciplināras komandas sastāvā valsts un pašvaldību institūcijās, biedrībās, nodibinājumos vai pie komersantiem.
Tātad mākslas terapeita darba vide var būt veselības vai sociālās aprūpes (pakalpojumu) institūcijas un prakses (piemēram, slimnīcas, garīgās veselības centri, bērnu nami, penitenciārās iestādes, probācijas dienests utt.), izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, biznesa struktūras, privātprakse.
Mākslas terapeits savā profesionālajā darbā palīdz klientam vai pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās problēmas, respektīvi, mākslas terapiju ir iespējams izmantot darbā ar klientiem vai pacientiem, kuriem ir somatiski, psihiski traucējumi vai psiholoģiskas grūtības.
Kā mākslas terapeita profesionālos pamata pienākumus, atbilstoši Mākslas terapeita profesijas standartam, var minēt klienta vai pacienta izvērtēšanu un/vai novērtēšanu savas kompetences ietvaros un atbilstoši mākslas terapijas mērķu izvirzīšanu un mākslas terapijas procesa realizāciju, kurā tiek izmantota specifiska māksla forma un, ja iespējams, klienta vai pacienta refleksija par (reakcija uz) šo procesu un/vai tā rezultātu kā instruments terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai. Mākslas terapeits arī piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot profesijas attīstību. Jāuzsver, ka mākslas terapeits ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu.
Mākslas terapeits var strādāt viens, komandā ar citiem mākslas terapeitiem vai komandā ar citiem profesionāļiem. Darbs ar klientiem vai pacientiem var noritēt gan individuāli, gan grupā, gan ar vecākiem un bērnu, ar pāri, ar visu ģimeni. Klientu vai pacientu vecums var būt visdažādākais, tie var būt gan bērni un pusaudži, gan jaunieši un pieaugušie, gan veci cilvēki.
Apkopojoši var teikt, ka gan mākslas terapijas process, gan rezultāts var palīdzēt klientam vai pacientam labāk iepazīt sevi un apkārtējo pasauli, stiprināt vai atgūt veselību; tā ir iespēja iepazīt un izmantot savu radošo potenciālu un resursus.
Mūsdienās mākslas terapija turpina aktīvi attīstīties. Tiek meklētas jaunas formas un modeļi, kas ļautu nosacīti nelielā laikā ar nelieliem finansiāliem izdevumiem iegūt maksimāli lielu psihoterapeitisko efektu. Mākslas terapijas attīstību stimulē cilvēku dzīvēs notiekošās pārmaiņas pēdējos gados, viņu gaidas un vajadzības, kā arī prasību pieaugums pēc terapeitisko metožu daudzveidības.
| | |
|  |  |  |
|
 | | |
|
JAUNĀKAIS BEZMAKSAS TESTS: Cik veselīgas ir tavas attiecības ar vīriešiem?  | JAUNĀKAIS FOTO ALBUMS: Prajogas pārgājiens jūras krastā  |
|
