 |
Sākums
|
 |
|  | | | Veselības psiholoģija: jaunas cilvēkzinību nozares tapšanas ceļš | | | Veselības psiholoģijas objekts, protams, nosacīti, ir nevis “slima”, bet gan “vesela” personība, tātad veselības psiholoģijas uzdevumus ir cilvēkus, kas nav slimi, padarīt par veseliem. Kā zināms, jau Osvalds Švarcs visnotaļ “vesela” cilvēka pašsajūtas uzlabošanu dēvēja par psiholoģiju (pēc analoģijas ar pedagoģiju). Veselības psiholoģijas mērķi nevar noteikt precīzi (tāpēc ka tad būtu jānosaka tās robežas, augstākā pakāpe, jāievieto tā kaut kādos ietvaros), jo pilnveidošanās procesu acīmredzot var virzīt, nosakot tikai pašu sevi izzinošā un sevi radošā cilvēka nebeidzamās atjaunošanās tecējuma “gultni”. Veselības psiholoģijas papilduzdevums ir veselības somatisko, sociālo, psihisko un garīgo sastāvdaļu vispārēja attīstība, saglabāšana un nostiprināšana. Veselības psiholoģijas mērķis ir plašāks par veselības saglabāšanas ietvariem, proti, tas ir mazliet “ireāls”. Un tad jau iznāk, ka arī pašu veselību mēs varam aplūkot kā optimālu priekšnosacījumu (apstākļus), lai cilvēks varētu piepildīt paredzētos dzīves mērķus un uzdevumus, savu misiju un, beigu beigās, arī savu pašrealizāciju Zemes virsū. Veselības attīstības pamatprincips nav tikai stipra veselība, bet gan šīs veselības izmantošana savas misijas realizēšanai. Tātad jēdzienam “veselība” mūsdienās ir jāietver arī konkrētas uzvedības normas, kas ļauj uzlabot mūsu dzīves kvalitāti, vairot labklājību un sasniegt augstu pašrealizācijas pakāpi.
Vispārīgāku veselības definīciju sniedz Vispasaules Veselības aizsardzības organizācijas eksperti: tā ir psihisko un fizisko defektu neesamība, kā arī pilnīga fiziskā, garīgā un sociālā labklājība.
Parasti tiek izšķirtas trīs veselības pamatpazīmes, trīs kritēriji:
1) cilvēka sistēmu un orgānu struktūras un funkcionalitātes saglabāšanās;
2) individuālā spēja piemēroties fiziskajai un sabiedriskajai videi;
3) ierastās pašsajūtas saglabāšanās.
Nav grūti apjēgt, ka no trim minētajiem kritērijiem divi ir psiholoģiskas kategorijas. Savukārt, ja runājam par pēdējo kritēriju (ierastās pašsajūtas saglabāšanos), mēs arī pašu pašsajūtu varam iedalīt sastāvdaļās. Pašsajūtu raksturojošajā kompleksā ietilpst sāpju neesamība, noskaņojums, miega ilgums un kvalitāte, apetīte, darbības produktivitāte, nogurdināmības pakāpe, starppersonu saikņu skaits (vēlme kontaktēties ar citiem), pozitīvo emociju pārdzīvošanas ilgums un intensitāte un, iespējams, vēl gara virkne katra cilvēka subjektīvo faktoru. Gan Austrumu, gan Rietumu senās filozofiskās mācības jau sen ir noskaidrojušas labas pašsajūtas iemeslus: cilvēks jūtas labi, ja izjūt mieru, ja spēj gūt prieku un baudu no būšanas kopā ar citiem cilvēkiem un apkārtējās materiālās pasaules iepazīšanas; ja viņš ir savā ziņā neatkarīgs no ārējām vajadzībām – ja cilvēks jūtas iekšēji brīvs.
| | |
|  |  |  |
|
 | | |
|
JAUNĀKAIS BEZMAKSAS TESTS: Cik veselīgas ir tavas attiecības ar vīriešiem?  | JAUNĀKAIS FOTO ALBUMS: Prajogas pārgājiens jūras krastā  |
|
