Mūsdienās visā pasaulē dinamiski attīstās profilaktiskā medicīna. Tās tapšanas ceļu varam iedalīt trīs posmos. Katrā no tiem ir noformējusies sava konceptuālā stratēģija.
Pirmā posma patoss beidzās ar iedzīvotāju iebiedēšanu, šausmināšanu ar tām vai citām kaitēm, kas neglābjami piemeklējot ikvienu, kurš, piemēram, pārmēru lieto alkoholu, smēķē vai ēd treknu barību. Šo virzienu visspilgtāk ilustrē lozungs “Viens grams nikotīna nogalina zirgu”. Kā jau zinām, šīs grupas koncepcijas izrādījās īpaši neefektīvas. Turklāt šāda pieeja veselības propagandai, iedvešot bailes saslimt ar kādu hronisku kaiti, jau pati par sevi veicināja jatrogēnijas2 rašanos. Akadēmiķis V. Kaznačevs raksta, ka “jatrogēnija ir zinātniskā scientisma smagākais mantojums”. Dzīvot bailēs, ka tevi nogalinās vīruss, inde vai vēl kaut kas tamlīdzīgs, nozīmē dzīvot pastāvīgā baisā nospiestībā, kas traucē baudīt dzīvi un priecāties par to. Tā arī ir šādas izglītošanas negatīvā puse: cilvēkam veidojas priekšstats par dzīvi kā par ilgstošu pašnāvības procesu. Šis posms bija orientēts uz riska faktoru patogēno pamatu (narkotikām, nikotīnu, alkoholu, holesterīnu u. c.)
Otrā posma kvintesence bija vēršanās pie cilvēka saprāta. Vesels ķermenis ir vesela saprāta produkts. Un, ja tu, cilvēks, esi pietiekami saprātīgs, tev ir vērts parūpēties par savu veselību, jo, kā teicis Sokrāts: “Veselība gan nav viss, bet bez veselības viss ir nekas.” Šai posmā iedzīvotāji tika intensīvi apgādāti ar objektīvo statistiku, viņiem tika izskaidroti patogēnie iedarbības mehānismi un piedāvāti dažādi veselīga dzīvesveida modeļi. Ikvienas tautas etniskajā atmiņā ir saglabājušies veselīga dzīvesveida principi, kas savā ziņā garantē dabisku eksistenci, proti, dabisku novecošanu un dabisku nāvi; ievērojot šos principus, iespējams paildzināt dzīvi un uzlabot tās kvalitāti. Tātad šīs grupas koncepcijas bija orientētas uz personību.
Un, visbeidzot, trešais – mūsdienu – profilaktisko koncepciju attīstības posms, kas ir orientēts uz pirmcēloņiem, tāpēc to var dēvēt par kauzālo posmu. Šāda pieeja ir vērsta nevis uz cīņu ar sekām, bet gan uz cēloņu novēršanu. Pieredze un zinātniskie pētījumi liecina, ka pirmcēlonis, kas rosina dažādu slimību un deviantu uzvedības formu attīstību, visbiežāk ir atrodams tieši cilvēka psihē. Psihiskā kultūra ir visu cilvēka veselības aspektu pamats, un nav šaubu, ka tas ir galvenais faktors, no kura atkarīga mūsu dzīves kvalitāte.
Mūsdienu integratīvās pieejas pamatā ir agrīna profilakse kā veselības problēmu risināšanas primārais priekšnoteikums. Tieši tagad ir radusies iespēja visas trīs koncepciju grupas apvienot jaunā zināšanu nozarē – veselības psiholoģijā.
2 Jatrogēnija – psihogēniska slimība, kas rodas ārsta vai cita medicīnas darbinieka nepareizas uzvedības vai izteikumu dēļ (slimniekam var rasties jaunas vai pastiprināties jau esošās slimuma sajūtas).

Ko mums sniedz veselības psiholoģijas izpratne?

Diemžēl mūsdienu pasaulē cilvēkam jēdziens pilnveidošanās ir kļuvis svešs. Zaudēta ir arī izpratne par to, ka pašattīstība un personības izaugsme ir palīdzība ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. (“Glāb sevi, un arī tūkstoši ap tevi izglābsies!”) Tā kā cilvēka dzīve ir sabiedrības augstākā vērtība, tad cilvēka īpašību, īpatnību, kvalitāšu un stāvokļu kopums ir ne tikai paša cilvēka, bet arī sabiedrības vērtība. Un tieši tas arī katra indivīda veselību padara par sabiedrības bagātību. Jau senās jogas pamatā bija atzinums, ka cilvēkam ir jātiecas pēc veselības, jo veselība nav egoistisks mērķis, bet gan pienākums pret apkārtējiem.