| Piemēram, Austrumu kaujas mākslās praktizētāja sasniegtā meistarības pakāpe tiek atzīmēta ar noteiktas krāsas jostu. Meistarības pakāpi teikvondo izsaka jostas krāsa: jo tumšāka josta, jo spēcīgāks tās īpašnieks. Pavisam pastāv 10 krāsaino jostu pakāpes (Gup) un 9 melnās jostas pakāpes (Dan). Šajā gadījumā nevienam nerodas pretestība – atšķirīgas krāsas jostas valkāšana, kura liecina par atšķirīgu meistarības pakāpi, mums šķiet pašsaprotama lieta. Turpretī, kad tiek norādīts uz faktu, ka daba pati mūs ietērpj atšķirīgu krāsu auras apvalkos, kur krāsa liecina par dvēseles garīgās evolūcijas pakāpi, emocijas noteiktā sabiedrības daļā pēkšņi sāk sist augstu vilni – sarkanajiem, oranžajiem, dzeltenajiem vairs nepatīk, ja kāds “atļaujas” būt citāds – indigo, platīnbaltā, koši aveņsarkanā, sudraba vai zelta krāsā. Tad sākas vētrainas diskusijas par nepieciešamību “iekļauties sabiedrībā”, par darīšanu “tā, kā visi”... Un “citādos”, kas neatbilst “normai”, sāk pārveidot, viņus emocionāli vai psiholoģiski salaužot, vai vienkārši nozāļojot ar medikamentiem... lai viņi būtu tādi paši kā visi.
***
Atskan telefona zvans. Klausulē satraukta balss: “Nupat dziedniece pateica, ka manai mazmeitiņa esot indigo aura. Bet, lai nesatraucoties... viņa to varot noņemt. Indigo bērniem neesot garš mūžs – tikai kādi 40 gadi, un viņi pārsvarā esot nelaimīgi.”
***
Kādas māmiņas teksts no foruma internetā: “..es nevēlos, lai man būtu kaut kāds indigo bērns. Gribu normālu bērnu..”
Kosmisko procesu rezultātā Zemes enerģētiskā vibrācija strauji paaugstinās, un tai ir ārkārtīgi spēcīga ietekme arī uz mūsu apziņu. Pieaugušo apziņai vēl jāmainās līdzi mūsu planētas vibrācijas straujajām pārmaiņām, bet liela daļa bērnu dzimst jau sagatavoti tam Zemes stāvoklim, kāds tas būs vēl pēc dažiem gadiem. Taču viņi tiek audzināti un skoloti vecajā uzskatu un izglītības sistēmā rūdītās pieaugušo paaudzes, grūstošās sistēmas pārstāves, garā. Šie bērni neiekļaujas šādā ainā! Viņi gatavi laikam, kad ekstrasensorās spējas tiks uzskatītas par dabiskām un kad telepātiska komunikācija būs ikdienas norma. Viņi jau tagad apzinās, ka informācijas iegūšanai nav jāvēršas pie kādiem ārējiem avotiem, jo visa informācija ir atrodama sevī pašā. Tas nozīmē, ka mūsu uzskati par “pareizo” bērnu attīstības ātrumu un snieguma standartiem ir jāmaina, jo citādi tie vairs neatbilst realitātei. No nolīdzināšanas principa, kurā par normu pieņemts kaut kāds mītisks “aritmētiskais vidējais”, jāpāriet pie izpratnes, ka katram cilvēces apziņas līmenim ir atšķirīgi parametri, atšķirīga “norma”. Sabāžot visus vienā maisā, mēs mākslīgi cenšamies paraut uz priekšu lēnos un bremzējam ātros – un tā galu galā gan vienā, gan otrā gadījumā ir vardarbība pret bērniem. Vai brīnums, ka viņi mums kā spogulī pretī parāda to pašu vai pārstāj mūs cienīt?
Daudziem ir radies priekšstats, ka indigo bērni kaut kā īpaši tiek izcelti pārējo bērnu vidū. Tas ir kļūdains, nezināšanas dēļ veidojies pieņēmums. Par indigo un kristāliskajiem bērniem vienkārši tiek sniegts arvien vairāk informācijas, jo tie ir vismazāk izprastie, visvairāk pārprastie bērni. Rietumos joprojām dominējošais materiālistiskais pasaules uzskats nepieņem viņus. Viņu spējas – auru redzēšana, telepātija, gaišredzība, dziedināšana ar domu, lūgšanu, rokām vai no attāluma, telekinēze u. c. – neesot “zinātniski pierādītas”. Šeit gan der zināt, ka katram cilvēces evolūcijas līmenim ir sava, atbilstoša līmeņa zinātne. Kas materiālistiskajai zinātnei ir mistika, tas, piemēram, kvantu fizikai ir galvenais izpētes objekts. Jo primitīvāks kāds pasaules redzējums, jo vairāk tajā pārdabiska – paranormāla. Jo garīgi augstāk attīstīta kāda tauta vai cilvēks, jo mazāk viņā aklas ticības, bet vairāk – uz zināšanām un transcendentālas pieredzes balstīta saprāta un gudrības. Garīgā degradācija var iespaidot civilizācijas pastāvēšanu, tāpēc šie bērni ir nākuši situāciju mainīt...
|
