Dažādu nozaru zinātnieki un speciālisti ir konstatējuši faktu, ka mūsdienās saskaramies ar bērniem, kam ir pavisam citāda DNS, īpašs ķermeņa magnētiskais starojums, citādas iekšējo orgānu funkcijas un īpašas psihiskās spējas. Starptautiskajā apritē šie bērni atkarībā no viņu specifiskajām īpatnībām un uzdevumiem tiek saukti par indigo bērniem, kristāliskās vibrācijas bērniem, bērniem ar īpašām psihiskām spējām, zvaigžņu bērniem, varavīksnes bērniem, delfīnu bērniem, gadu tūkstošu mijas jeb zelta laikmeta bērniem, AIDS bērniem u. c. Tās ir dažādas bērnu grupas, kurām katrai ir savs kolektīvais dzīves uzdevums, sava misija un arī savas specifiskas rakstura iezīmes un uzvedības īpatnības. Taču viņus vieno augsts garīgās apziņas līmenis un izsmalcināts jūtīgums.
Termins indigo bērni starptautiskajā apritē parādījās 80. gadu sākumā, kad Nensijas Annas Teipas veiktajā pētījumā (tas publicēts grāmatā Understanding Your Life Through Colors (Dzīves izpratne ar krāsu starpniecību)) tika detalizēti parādīta korelācija starp auras pamatkrāsu un cilvēka talantiem un spējām, emocionāli psiholoģisko raksturojumu, dzīves gaitu raksturojošiem pamatelementiem.
Zemākajos, cilvēka fiziskajam ķermenim tuvākajos auras slāņos atspoguļojas informācija par viņa veselības stāvokli, emocijām un mentālajām aktivitātēm. Krāsas un to intensitāte šajos līmeņos var mainīties vairākkārt pat vienas dienas laikā – atkarībā no garastāvokļa, konkrētajā brīdī veicamā darba, kā arī dažādu ārēju faktoru ietekmē. Piemēram, ja mazulis saka: “Neiešu šodien pie vecmāmiņas – viņa ir tumši sarkana!” – tad “tulkojumā” tas nozīmē, ka vecmāmiņa šodien ir īpaši dusmīga un apciemojums, visticamāk, nesagādās nekādu prieku. Turklāt mēs mēdzam teikt, ka iemīlējies cilvēks staigā kā rozā mākonī, bet esam aizmirsuši, ka šis rozā mākonis ir skaidru mīlestības jūtu apdvesta cilvēka raksturīgais auras stāvoklis.
Auras pamatkrāsa salīdzinājumā ar krāsām zemākajos līmeņos vairumam cilvēku vienas dzīves laikā mainās diezgan lēni – vienu vai divas reizes vai varbūt pat nemaz. Tā raksturo cilvēka apziņas līmeni, garīguma pakāpi. Jo augstāka pakāpe – jo augstākas frekvences vibrācijas atrodamas cilvēka redzamajā, ar speciāliem mērinstrumentiem pat reģistrējamā auras slānī. Evolūcijas pakāpi var raksturot visas varavīksnes krāsas – no sarkanas (zemākajā līmenī) līdz pat indigo un violetai (augstākajos līmeņos), kā arī platīnbalta, sudraba un zelta krāsas, kādas raksturīgas tā sauktajiem kristāliskajiem bērniem (to auras kristālskaidrās kvalitātes dēļ) – mazajiem eņģelīšiem, kas masveidā sākuši dzimt apmēram pēc 1995. gada. Protams, ne visi pēc 1995. gada dzimušie bērni ir kristāliskās vibrācijas bērni.
Reliģiskajā mākslā svētie tiek attēloti ar starojošu nimbu ap galvu, retāk – ap ķermeni. Nimbs virs svēto galvas ikonās ir vērpes jeb torsionu lauks (no angļu torsion field), kas zīmēts pēc to cilvēku aprakstiem, kuri šādas parādības spēj saskatīt. Kristīgajā mākslā nimbs – aura – ieviesās 5. gadsimtā vienlaikus ar ikonu glezniecības attīstību, taču auras attēlojumus var atrast vēl ilgi pirms kristietības rašanās celtos tempļos Indijā un Ceilonā, Ēģiptē, Grieķijā, Meksikā, Peru, arī japāņu budistu grāmatās. Zināšanām par lodes vai olas formas gaismu izstarojoša mākoņa, auras esamību ir sena cilme. Bija zināms, ka tās forma saistīta ar dažādu faktoru, piemēram, slimību klātbūtni. Pazīstamais 16. gadsimta ārsts Paracelzs rakstīja: “Dzīvības spēks ietverts ne tikai cilvēka ķermenī. Tas var arī iziet no tā radiālu staru veidā un iedarboties uz citu objektu no attāluma. Šī iedarbība var būt indējoša vai pretēji.”