Lielākā daļa reliģiju māca, ka cilvēks ir bezpalīdzīga būtne, kas atkarīga no varenas dievības žēlsirdības it visā, kas notiek šai pasaulē, kā arī pēc nāves. Ticīgā dzīve ir veltīta šīs dievības apmierināšanai, cerībā iegūt mūžīgu laimi. Bet ne visas tamlīdzīgas sistēmas tam piekrīt. Kad Konfūcijam jautāja, "Skolotāj, iemāciet mums izprast debesis", viņš atbildēja, "kāpēc jūs tiecaties izprast debesis, ja neizprotat pat zemi? Izprotiet zemi, debesis pašas par sevi parūpēsies".

Arī Sanatana Dharma (hinduisms) atzīst, ka spekulācijas ar debesīm un elli, par kurām nevar pārliecināties ar kritiskas vērošanas starpniecību nevar palīdzēt cilvēkam sasniegt Absolūto Laimi. Neviens ārējs spēks nevar padarīt mūs laimīgus vai nelaimīgus, dusmīgus vai greizsirdīgus. Visus šos negatīvos prāta stāvokļus radām mēs paši. Laimi nevar iegūt vienkāršu lūgšanu rezultātā. Mums ir uzcītīgi jāstrādā un gudri jāizmanto savi resursi.

Tāpēc, Ananda, uztver sevi kā lāpu, uztver sevi kā patvērumu. Turies pie patiesības kā pie vienīgā patvēruma. Nemeklē patvērumu ārpus sevis. Ar prātu izstrādā pats savu glābiņu.

Tu pats dari ļaunu
Tu pats piesārņo sevi
Tu pats atstāj vietu ļaunumam
Tu pats sevi attīri
Tīrība un piesārņotība ir atkarīga no paša
Neviens nevar attīrīt kādu

Uzsverot sevis piepūli hinduisms ir devis cilvēkiem milzīgu sevis izpratni. Vājš cilvēks, protams, izvēlas uzticēt glābšanas uzdevumu kādam citam, bet tāds cilvēks, ja viņš ir spējīgs kritiski domāt, var viegli nonākt izmisumā, redzot, ka nekas nenotiek vienkārši ticot kādam ārējam spēkam. Hinduisms māca, ka brīnumi var efektīvi izārstēt kaites, bet tikai uz kādu laiku, nav nekādas garantijas, ka sāpju un ciešanu cēlonis ir iznīcināts. Pat ja cilvēks brīnumainā kārtā tiek atgriezts dzīvē, viņš vai viņa galu galā mirs.

Tad kāda jēga radīt brīnumus, ja nāve gaidāma jebkurā gadījumā? Hinduisms saka, ka pastāv tikai viens brīnums, kad ļaunumu sējošs tumsoņa pārtop par viedu cilvēku, kas dara labu un uzvedas cēlsirdīgi.

Apbrīnojams fakts, kaut arī hinduisti ir atbrīvojuši sevi no bailēm Dievišķā Radītāja priekšā, viņi nav krituši par vēlmes- uzspiest savu reliģiju ar spēka palīdzību- upuriem vai iznīcinājuši citu tautu kultūru. Viņi ir iemācījušies dzīvot un ļauj dzīvot citiem.

Laimes noslēpums ir apzināta dzīvošana tieši šajā brīdī un mīlestības un līdzcietības gaismas nešana visām dzīvajām būtnēm, ar kurām mēs dalām šo visumu.