Hinduisma sistēma palīdz ne vien atgūt fizisko un garīgo veselību, saprast dzīves jēgu, iepazīt paralēlo pasauļu labirintus, satikties ar gaismas spēkiem, pieskarties un praktiski strādāt ar smalkajām enerģijām, ielūkoties iepriekšējās dzīvēs, bet šai sistēmai ir arī savs viedoklis par materiālo pasauli un naudu - tik mulsinošo dzīves parādību. Interesanti uzzināt, ko tad hinduisms saka par naudu? Vai zināt, ka ar hinduisma sistēmas palīdzību var sakārtot ne tikai dzīves garīgos apvāršņus, bet arī naudas jautājumus, kļūt finansiāli bagātam un nodrošinātam? Ir tikai viens noteikums –mērķtiecīgi jāliek lietā iegūtās hinduisma zināšanas. Ak, šī nauda - asaras un prieki, jautrība un nospiestība, plašums un šaurība, komforts un neērtības, draudzība un nodevība! Kas gan ap to nevirmo! Var jau teikt, ka nauda neinteresē, bet tie ir meli un izlikšanās sev un citiem, jo visi jauš naudas maģisko spēku,- tā ir kā burvis, kurš piepilda karstākās vēlēšanās; jo vairāk naudas, jo lielākas pasaku pilis Aladins spēj uzburt reālajā dzīvē.
Bagātība ir loti laba, kad tā kalpo mums, un ļoti slikta - kad valda pār mums.
F. Bekons
Jāatceras, ka naudai ir sava izcelsme, un tas ir karmiski svarīgi. Romas imperators Vespasiāns teicis, ka nauda nesmird. Tā tas ir, un tomēr negodīgā ceļā iegūta nauda nedarīs laimīgu savu īpašnieku.
Hinduisms māca: pirms kļūt bagātam, jāsaprot, ka, IEGŪSTOT NAUDU, JŪS IEGŪSTAT VISU, KAS AR TO SAISTĪTS, - noteiktu fizisko, psihoemocionālo un garīgo nastu, t. i., izmaiņas visos karmiskās struktūras līmeņos. Šajā situācijā ir vietā termins karmas atstrādāšana, par ko jādomā pašam. Tas ir smags, bet svētīgs darbs, kura dēļ dvēsele, iespējams, izvēlējusies tieši šo ķermeni.
Kā kļūt bagātam? To vēlas ikviens, bet kāpēc visiem neizdodas? Vecāki ne tuvu nav Rokfelleri, ar lielajām biznesa haizivīm nav tuvu attiecību, biznesa domāšana nepiemīt, blēdīties tā kā nepiedien utt. Un vispār - miljonāri ir izredzēto suga, kas vienkāršam mirstīgajam nav pieejama, tāpēc pieticīgi dzīvojam no algas līdz algai... Skumja perspektīva.
Vispirms vajadzētu saprast, ka neko nedod par velti, arī bagātību. Tā jānopelna. Tātad kaut kas noteikti jādod pretī.
Vissvarīgākie priekšnoteikumi, ko hinduisms māca:
• cilvēkam patiešām jāvēlas šķirties no nabadzības,
• jāvēlas mainīt savu materiālo stāvokli,
• jāsakārto savas personīgās attiecības ar naudu,
• jāpārstāj aizņemties piecīti līdz algai.
Tas jāsāk darīt tieši konkrētajā brīdī, nevis sākot ar pirmdienu vai nākamo mēnesi. Hinduisms uzsver, ka naudas pietrūkst tam, kurš to nemīl, no tās baidās vai piešķir tai pārlieku lielu, gandrīz sakrālu nozīmi.
Attiecībā uz naudu vērojama dažāda attieksme: nauda ir netīra; nauda nesmird; par naudu nav pieklājīgi runāt utt. Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri visu saista ar naudu un uzskata to par jebkuras veiksmes vai neveiksmes mērauklu.
Nauda nevienu ne mīl, ne nīst, tā pastāv pati par sevi un ir atspulgs attiecībām ar pasauli, pašvērtējumu un ambīcijām. Lai kā cilvēks mainītu sejas izteiksmi, spogulī viņš vienmēr redzēs sevi un tikai sevi. Analoģiski ir ar naudu: ienākumu lielums ir precīzs katra cilvēka naudas uztveres atspulgs. Cik augstu sevi vērtē, tik naudas tev ir.
Kas tad neļauj augt labklājībai? Galvenais un lielākais - BAILES: bailes izcelties no kopējās masas, bailes būt atstumtam, bailes kļūdīties...
Vainas sajūta zemapziņā - it kā dzīvotu uz citu rēķina, pat ja kapitāls iegūts ar godīgu darbu. Bailes, ka varbūt kādam skaudīs, kāds apzags... Vēl viens aizspriedums, kas bloķē ceļu uz labklājību - bailes palikt bez draugiem, bailes ieiet citā sabiedrībā. Vislielākā bremze ir kolektīvie stereotipi: godīgi kļūt bagātam nav iespējams, par bagātību kāds samaksājis ar savu veselību, kļuvis par darbaholiķi, atsakoties no dažādām izpriecām, dienas un naktis pavadot ofisā. Viedoklis: sakrāto naudu jebkurā brīdī var vienkārši atņemt, vai arī tā var zaudēt vērtību. Meklējot vieglāko ceļu, rodas doma: kam man šīs problēmas, nemaz jau tik slikti nav, var iztikt, man pietiek. Lūk, pirmā pazīme, ka centieni tikt pie turības lemti neveiksmei!
Daudzi baidās no atbildības: liela nauda prasa pastāvīgas rūpes - kā to glabāt, kur ieguldīt, kā noteikt saprātīgu riska cenu. Kāds jau iepriekš iztēlojas visas zaudējuma šausmas un atsakās cīnīties par pārticību. Nereti dzirdēts, ka turīgo vērtē tikai pēc naudas daudzuma,- cilvēks pats par sevi jau vairs nevienu neinteresējot. Tādas ir izplatītākās negatīvās   nostādnes.   Kamēr katrs pats nenoskaidros, tieši kāda pārliecība aizšķērso ceļu uz bagātību, viņš savu materiālo statusu mainīt nespēs.
Hinduisma sistēma māca, ka baidoties pats sev piesauc nelaimi. Katrs programmē savu nākotni, saskaroties ar minēto problēmu. Darbojas dzelzs likums: ja cilvēks uzskata, ka ar viņu kaut kas var notikt, ka tam ir visi priekšnosacījumi, tas noteikti notiks. Zemapziņa katru domu uztver kā komandu, kas jāizpilda, un tā meklēs jebkurus ceļus, lai to īstenotu. Tāpēc, pirmkārt, jāmācās pozitīvi domāt, otrkārt, jātic labajām iecerēm un nedrīkst ne mirkli šaubīties, jāuzticas dievišķajai enerģijai.
Ja kaut kas regulāri notiek ar citiem, var notikt arī ar mani,— tā ir primitīva zaudētāja loģika. Sevis salīdzināšana ar citiem ir destruktīva rīcība. Jāatceras, ka ikvienam ir savs liktenis, savs dzīves ceļš, savas uzvaras un sagrāves. Katrs pats raksta sava mūža scenāriju - cik daudz naudiņas viņš sev paredzējis, tieši tik arī saņems.
Izmantojiet hinduismu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu! Apstākļi ir pārliecības spogulis. Ja neticat un dvēseles dziļumos šaubāties, ka reiz spēsit kļūt pārticīgs, tad par tādu nekad arī nekļūsit. Tikai tad, kad izdodas lauzt vairumam raksturīgo stereotipu - bagātība nav domāta man, var pāriet uz nākamo fāzi - izvirzīt skaidru nodomu.
Svarīgi noskaidrot, kam nauda vajadzīga. Pati par sevi tā nav vērtība, tikai līdzeklis noteiktu mērķu sasniegšanai. Jāzina, kādi ir mērķi un tieši cik daudz naudas nepieciešams.
Kaut arī vairumam gribas atvadīties no nabadzības vienkārši tāpēc, lai atļautos iegādāties vairāk jaunu mantu, tas nav patiess mērķis, bet minējums. Hinduisms uzsver, ka jāzina, ko tieši iegādāties, kā tam jāizskatās, sākot no krāsas, izmēra un citām raksturojošām pazīmēm, kā arī - kāpēc nepieciešama šī konkrētā lieta. Cik ilgi tā sagādās laimi? Kā mainīsies dzīve, kad minētā vēlēšanās piepildīsies? Tikai tad, kad rasta atbilde uz šiem jautājumiem, atklāsies patiesais iemesls, kādēļ gribas būt bagātam. Var noskaidroties, ka patiesībā nav vajadzīga nauda, bet gan kas cits, piemēram, mīlestība, uzmanība, pašpārliecība... Nauda uzradīsies tikai tad, kad vēlēsities tieši to un neko citu.
Ko darīt? Jāapgūst hinduisma sistēma, kas sniedz unikālas zināšanas pēc kādiem likumiem dzīvē darbojas naudas enerģija. Kamēr indivīds nesaņem dievišķo enerģiju pietiekošā daudzumā, visas viņa darbības ir neefektīvas. Analoģiski - noguris un pārmocījies ēzelis ar pēdējiem spēkiem velk vezumu, un tā arī nepietiek spēka nonākt galā. Negūstot normālu saikni un dievišķo spēku, nav iespējams mainīt finansiālo situāciju. Pirms sākt jaunu un pārtikušu dzīvi, jāiztēlojas, kāda tā būs un ko dos, vai saglabāsies pašreizējais paziņu loks, kā noritēs darba diena, kas iepriecēs, kas satrauks, ko valkāsit, ko ēdīsit... Nevajag žēlot ne laiku, ne spēkus, iztēlojoties visu pēc iespējas spilgtāk un precīzāk - līdz vissīkākajām detaļām. Ieejot pārtikuša cilvēka tēlā, vajag tajā kādu laiku padzīvot, censties domāt un rīkoties kā bagātniekam. Tad garīgais ceļš palīdzēs iztēlotajām ainām reāli ienākt dzīvē.
Ir cilvēki, kuriem ar naudu nekad neveicas: krājumus aiznes uz banku vai iegulda firmā, kas pēc laika bankrotē, iztērē neiedomājami lielu summu par mantu, kas turpat aiz stūra nopērkama par trīsreiz zemāku cenu utt. Kas notiek?
Finansiālas neveiksmes saistītas ar to, ka cilvēks naudu pamet novārtā un nav pareizā emocionālā stāvoklī!
Ja nevarat pārvaldīt savu domāšanu, kas ļums liek domāt, ka varēsit pārvaldīt naudu? Jūsu emocionālie stāvokļi nosaka jūsu finansiālo stāvokli. Ormans
Hinduisms un galvenais naudas rašanās noslēpums.
Nauda ir atšķirības ekvivalents.
Vēsture uzskatāmi demonstrē, ka nauda, labklājība un īpašums rodas tikai tur, kur ir vieta ATŠĶIRĪBĀM, KAS SĀK MIJIEDARBOTIES.
LAI ABAS APMAIŅAS PROCESĀ IESAISTĪTĀS PUSES GŪTU MAKSIMĀLU LABUMU, SAŅEMTU VAIRĀK NEKĀ ATDOTU,TĀM KAUT MINIMĀLI JĀATŠĶIRAS VIENAI NO OTRAS.
Tātad izdevīgumam, ko viena puse gūst no darījuma, jāatšķiras no izdevīguma, ko no šī paša darījuma gūst otra puse. Taču šāds darījuma vērtējums pušu apmaiņas aktam ir ļoti subjektīvs, atkarīgs no katras individuālās vērtību sistēmas.
Atšķirības ir potenciāli izdevīgas.
Šajā vietā der atcerēties slaveno Šekspīra frāzi: „Zirgu, pusi karaļvalsts par zirgu!" Karalis Ričards III, zaudējot zirgu izšķirošā cīņā, bija gatavs atdot ievērojamu īpašuma daļu par citu zirgu. Mūsdienās par kvalificētu palīdzību neviennozīmīgu jautājumu risināšanā klients gatavs maksāt advokātam lielu honorāru. Spilgts piemērs ir Bila Klintona prāva pret Moniku Levinsku.
Tātad nauda ir atšķirību mēraukla. Cilvēks dalās savās atšķirībās viens ar otru, apmaiņā iegūstot naudu. Jo vairāk viens atšķiras no otra, jo vairāk naudas viņš iegūst. Un otrādi, ja atšķirības ir niecīgas, tad šādiem cilvēkiem nav iespējams kļūt bagātiem.
Iedzimtas atšķirības ir prece.
Īpašības, kas piemīt kopš dzimšanas, arī var kļūt par preci, bet tikai tad, ja tās ir spilgtas, ievērojamas un piesaistošas. Piemēram, šovbiznesā lielākie panākumi būs fiziski pievilcīgiem, ar lielāku seksuālo potenciālu apveltītiem cilvēkiem, jo tādi (ar harizmu) publikai patīk, līdz ar to aiz viņiem stāvošās organizācijas gūst lielāku peļņu. Skaistums ir karmiskā potenciāla atšķirība fiziskajā līmenī.
To pašu var teikt par pilsētām, valstīm un nācijām. Atšķirības starp tām nav nekas cits kā prece. Bagātās un varenās pilsētas ir tādas, jo kalpo par VIETĀM, KUR NOTIEK APMAIŅA STARP DAŽĀDIEM CILVĒKIEM NO DAŽĀDĀM VIETĀM. Pie tādām var pieskaitīt Venēciju, Amsterdamu, Londonu un Ņujorku - vēsturiski izveidojušos pasaules tirgus centrus. Tieši tur izšķiras valstu un tautu likteņi un labklājība. Piemēram, Ņujorkā bankrotē trīs lielākās bankas, un visā pasaulē iestājas ekonomiskā krīze.
No iepriekš minētā var secināt: jo vairāk atšķiraties no citiem, jo lielākas izredzes kļūt bagātiem; tā kā visi cilvēki ir atšķirīgi (ārējais izskats, domāšana, attieksme, spējas un talanti), tad principā katram vajadzētu būt bagātam. Vienkārši jāapzinās sava individualitāte, atšķirības, kosmiskā personifikācija, vienlaikus izjūtot kopīgo, kas saista visus cilvēkus.
Karmiskā potenciāla atšķirību starp diviem cilvēkiem veido: fiziskā piesaiste-antipātija, seksuālā pievilcība - nepatika, mīlestība - naids, naudas vairošana - nabadzība, intelekta izaugsme - vājas prāta spējas, garīgā izaugsme - netikumība. Tā ir pilnīga karmiskā mijiedarbība. Ja pievērš uzmanību tikai naudas daudzumam jeb bagātības līmenim, tad darbojas princips: nauda rodas tur, kur pastāv atšķirīgi pasaules uzskati un prasme tos likt lietā izmantojot kosmiskos likumus.