Neatkarīgi no tā vai dzīvojam daudz dzīvokļu mājā vai privātā mājā, mums ir kaimiņi. Jebkuras attiecības ar svešu enerģētiku – tas ir neizbēgams enerģētiskās apmaiņas process. Taču ne vienmēr mūsu kaimiņi ir patīkami cilvēki. Kā tie ietekmē mājas energoinformatīvo tīklu? Tā, kā mainot dzīves vietu, nav nekādas garantijas, ka šajā jautājumā citā vietā būs labāk, tāpēc daudz vienkāršāk ir iemācīties neuztvert negatīvo informāciju, neienest to savā mājā. Laba māja sliktu cilvēku pati aizraidīs prom, tāpēc neienesiet mājās atmiņas vai domas par sliktiem cilvēkiem.
Ja mēs uztversim kaimiņu negatīvo enerģētiku un galvenais reaģēsim uz katru viņu rīcību vai vārdu, tad ceļš var vest taisnā ceļā uz nervu klīniku. Neaizmirstiet: ja māju piepildīsiet ar negatīvajām emocijām, tad tās tikai pastiprināsies, un pats kļūsiet neaizsargāts. Cilvēkam ne velti ir dota humora izjūta – vienīgās jūtas, kas mūs dara atšķirīgus no dzīvniekiem.
Ja jums ir kaimiņi, kuri regulāri skandalējas, bļaustās vai kā citādi traucē jūsu mieru, padomājiet, vai tajā nav vainojama jūsu negatīvā attieksme. Mainiet savu attieksmi pret konkrētajiem kaimiņiem un pavērojiet, kas notiek. Ja nerimsieties pirmie, loks noslēgsies, un situācija ik dienas kļūs arvien sliktāka un sliktāka. Jūs apmainīsieties ar negatīvo enerģētiku arvien biežāk un biežāk, kamēr dzīve kļūs par īstu murgu.
Kā praktiski norobežoties no kaimiņu negatīvās enerģētikas. Vispirms jāpārtrauc informācijas noplūde no savas puses. Šajā nolūkā jānoslēdz mājas aizsargkupols – jāizbeidz apspriest un nosodīt kaimiņu izdarības gan skaļi, gan tikai domās. Tas nav vienkārši, bet citādi nav iespējams.
Nākamais solis – savas emocijas no negatīvām jāpārveido par pozitīvām. Pažēlojiet nelaimīgos – piemēram, Dievs viņiem nav devis pietiekami daudz prāta, viņu dvēseles moka kaislības, viņi nespēj sevi realizēt pašā galvenajā – cilvēkmīlestībā. Pēc tam – papildu norobežojuma izveidošana domās. Ik vakaru aizveriet acis, koncentrējieties un iedomājieties augošu sienu, kas šķir jūs no kaimiņiem. Jūs šo sienu „būvēsiet” pakāpeniski, katru vakaru pa pāris ķieģeļiem, līdz siena būs griestu augstumā... vai līdz debesīm – kā jums labāk patīk.
Visbeidzot, pieradiniet sevi ar humoru attiekties pret tādiem niecīgiem Likteņa dzēlieniem kā nepatīkami kaimiņi. Kad cilvēks pasauli uztver tikai nopietni, viņš visur saskata tikai grūtības un nelaimes. Smejieties! Galu galā – kaimiņi tiešām ir neizbēgama nelaime. Neienesiet savā mājā svešu ienaidu un neuzkrājiet savas dusmas. Tas nav vajadzīgs! Mājās pat sienas palīdz (tik bieži dzirdēta frāze) – tātad sariebt jums neviens, izņemot pašus, tā nopietni nemaz nevar. Šīm lietām tiešām vajag pievērst pietiekami lielu uzmanību. Sākumā tas varbūt jādara speciāli un mērķtiecīgi, bet vēlāk tas padosies pats no sevis, tiklīdz radīsies tāda situācija.