Viena no mājas garīgās organizācijas sastāvdaļām ir mājas rituālā organizācija. Ja par enerģētiku un informatīvo struktūru jau ir izrunāts un zināms pietiekami daudz, tad tagad derētu noskaidrot, kas ir un ko nozīmē „rituālā organizācija”? Ticējums? Lūgšanas? Citādas reliģiskās un mistiskās darbības? Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk.
Ja mājā ir logs, aiz kura nav redzamas debesis vai kāds cits acij tīkams skats, tad labāk to aizklāt ar gaisīgām drapērijām. Dažreiz veiksmīgs risinājums ir vitrāža – spilgti gaismas laukumi, kas rada gaismas plašuma ilūziju.
Neatkarīgi no tā vai dzīvojam daudz dzīvokļu mājā vai privātā mājā, mums ir kaimiņi. Jebkuras attiecības ar svešu enerģētiku – tas ir neizbēgams enerģētiskās apmaiņas process. Taču ne vienmēr mūsu kaimiņi ir patīkami cilvēki.
Akvāriju ar zivtiņām novieto uzreiz tajā vietā, kur tas stāvēs vienmēr, jo tā iemītnieki uz visiem laikiem piemērojas konkrētajam apgaismojumam, temperatūras režīmam un slimīgi pārdzīvo jebkuras pārmaiņas.
Runājot par kaķiem gribas izteikt kādu gudru domu - ir grūti neapskaust kaķi – viņš zina, kā atpūsties, aizmirstot visas rūpes. Tieši tā, cilvēkam vajadzētu daudz ko mācīties no saviem četrkājainajiem draugiem – gan to kā un ko ēst, kā strādāt un arī kā atpūsties.
Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē jēdziens „mājas energoinformatīvā struktūra”, un kam tas līdzinās?
Mājas energoinformatīvā struktūra ir kā neredzamas enerģētiskās līnijas, kas iet cauri mājai visos virzienos. Tā līdzīga zirnekļu tīklam.
Vieglu negatīvismu no mājas var vienkārši iznest ar ūdeni. Negatīvās informācijas laukā uz nakti jānovieto glāze (vai lielāks trauks, ja lauks ir lielāks) ar ūdeni, bet no rīta tas jāiznes ārā un jāizlej ar iespējami lielāku šalti, lai ātrāk iztvaikotu. Spēcīgu negatīvās informācijas lauku noņem ar ūdeni, kurā ielikta sudraba monēta vai karote (vai kāds cits sudraba priekšmets). Jāņem vērā, ka sudrabam nedrīkst būt piemaisījumi.
Cik bieži, apbrīnojot apkārtējās pasaules daudzkrāsainību, gribas pateikties Dievam vai kādam citam augstākam spēkam, par šo bagātīgo krāsu paleti, un par spēju to redzēt, izjust un izbaudīt. Katram gadalaikam ir sava nokrāsa. Par piemēru ņemot zaļo krāsu. Vasarā tā ir atsvaidzinoši vēsa, rudenī nedaudz tumšāka un siltāka, arī ziemā un pavasarī tā neatstāj vienaldzīgu nevienu vērotāju.
Viena no mājas garīgās organizācijas sastāvdaļām ir mājas rituālā organizācija. Ja par enerģētiku un informatīvo struktūru jau ir izrunāts un zināms pietiekami daudz, tad tagad derētu noskaidrot, kas ir un ko nozīmē „rituālā organizācija”? Ticējums? Lūgšanas? Citādas reliģiskās un mistiskās darbības? Patiesībā viss ir daudz vienkāršāk. 
Ja mājā ir logs, aiz kura nav redzamas debesis vai kāds cits acij tīkams skats, tad labāk to aizklāt ar gaisīgām drapērijām. Dažreiz veiksmīgs risinājums ir vitrāža – spilgti gaismas laukumi, kas rada gaismas plašuma ilūziju.
Neatkarīgi no tā vai dzīvojam daudz dzīvokļu mājā vai privātā mājā, mums ir kaimiņi. Jebkuras attiecības ar svešu enerģētiku – tas ir neizbēgams enerģētiskās apmaiņas process. Taču ne vienmēr mūsu kaimiņi ir patīkami cilvēki.
Akvāriju ar zivtiņām novieto uzreiz tajā vietā, kur tas stāvēs vienmēr, jo tā iemītnieki uz visiem laikiem piemērojas konkrētajam apgaismojumam, temperatūras režīmam un slimīgi pārdzīvo jebkuras pārmaiņas.
Runājot par kaķiem gribas izteikt kādu gudru domu - ir grūti neapskaust kaķi – viņš zina, kā atpūsties, aizmirstot visas rūpes. Tieši tā, cilvēkam vajadzētu daudz ko mācīties no saviem četrkājainajiem draugiem – gan to kā un ko ēst, kā strādāt un arī kā atpūsties. 
Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē jēdziens „mājas energoinformatīvā struktūra”, un kam tas līdzinās?
Vieglu negatīvismu no mājas var vienkārši iznest ar ūdeni. Negatīvās informācijas laukā uz nakti jānovieto glāze (vai lielāks trauks, ja lauks ir lielāks) ar ūdeni, bet no rīta tas jāiznes ārā un jāizlej ar iespējami lielāku šalti, lai ātrāk iztvaikotu. Spēcīgu negatīvās informācijas lauku noņem ar ūdeni, kurā ielikta sudraba monēta vai karote (vai kāds cits sudraba priekšmets). Jāņem vērā, ka sudrabam nedrīkst būt piemaisījumi. 
Cik bieži, apbrīnojot apkārtējās pasaules daudzkrāsainību, gribas pateikties Dievam vai kādam citam augstākam spēkam, par šo bagātīgo krāsu paleti, un par spēju to redzēt, izjust un izbaudīt. Katram gadalaikam ir sava nokrāsa. Par piemēru ņemot zaļo krāsu. Vasarā tā ir atsvaidzinoši vēsa, rudenī nedaudz tumšāka un siltāka, arī ziemā un pavasarī tā neatstāj vienaldzīgu nevienu vērotāju.
