Mēs varam kļūt laimīgi šā vārda vispatiesākajā būtībā, ja vedam savu dvēseli pretī briedumam. Bet šī brieduma sasniegšanai noderēs četru brīnišķīgu dvēseles stāvokļu treniņš.

Pirmkārt, tā ir Bezkaislība - tāda dvēseles darbība, kurā uz jebkuru cilvēku vari skatīties kā uz pašu mīļotāko, neatkarīgi no tā, vai viņš ir tuvs vai tāls.

Iegūstot Bezkaislību jums smaidīs veiksme. Kāpēc tas tā ir? Pieņemsim, jums ir jāizdara kāda ļoti svarīga izvēle dzīvē. Un pieņemsim, ka jums ir nepieciešams kāda padoms. Vairumā gadījumu cilvēks, kas atrodas grūtībās, ieklausīsies tā cilvēka padomā, pret, kuru viņam ir simpātijas. Bet nepatīkama cilvēka padomu, pat, ja tas ir pareizs, uzreiz noraidīs. Un tas nozīmē, ka lēmums, kuru viņš pieņems, diez vai būs pareizs. Un iespējams, ka šai kļūdai sekos arī turpmākās nelaimes.

No otras puses, ja neatkarībā no tā, vai jūs kādu mīlat vai nē, jūs tomēr sekojat pareizam padomam, tad, protams, jūs gūsiet panākumus. Tādējādi, ikdienas bezkaislības jeb objektivitātes prakse ikdienas dzīvē nes lielu labumu.

Nākamā nobriedušas dvēseles īpašība - ir mīlestība. Tas nozīmē, ka ja, pieņemsim, kāds jums blakus priecājas, - jūs arī priecājaties kopā ar viņu un tādā veidā palielināt viņa prieku.

Šajā brīdī ir ļoti svarīgi ieraudzīt starpību starp Mīlestību un pieķeršanos. Mīlestība- tā ir dvēseles darbība, kas priecājas par attīstību, konkrētā cilvēka garīgo izaugsmi. Turpretī, pieķeršanās - dvēseles darbība, kas tiecas apmierināt savu egoismu. Piemēram, pieķeršanās citam cilvēkam, ar tāda veida domām: "Es gribu būt blakus viņam. Es gribu atrasties kopā ar viņu" -- tas ir egoisms. Mīlestība nav tāda. "Ja tikmēr, kamēr es būšu blakus viņam, viņš attīstīsies, - tas es būšu blakus viņam. Ja, lai attīstītu viņa briedumu mums vajag šķirties - es ar stingru nostāju atstāšu viņu". Un, ja pieņemot šo lēmumu dvēsele neizjūt nekādas ciešanas, tas nozīmē, ka tā ir - Mīlestība.

Citiem vārdiem, egoisms ir gadījums, kad jūs uzskatāt, ka cits cilvēks eksistē tikai jums, ka viņš dzīvo tikai tādēļ, lai sniegtu jums prieku. Mīlestības gadījumā, jūs domājat, ka jūs paši dzīvojat un pastāvat, lai palīdzētu citiem attīstīties. Ja jūs izstarojat Mīlestību, protams, jums būs harmoniskas attiecības ģimenē un jūs atbrīvosieties no visām dvēseliskajām ciešanām.

Trešā īpašība, kas padara dvēseli nobriedušu - tā ir Uzslava. Tamlīdzīga dvēseles darbība paredz brīnišķīgu rīcību un citu cilvēku labās rīcības un noskaņojuma slavēšanu no visas sirds.

Ja jums nav tāda noskaņojuma, jūs sagaida rezultāts, kas izriet no karmas likuma. Bet karmas likums skan šādi, pie mums atgriežas tas, ko mēs darām. Tādēļ citi cilvēki arī  vai nu slavēs jūs, vai nē. Kad kāds nevar paslavēt citus, tas nozīmē, ka viņa dvēselē valda greizsirdība vai skaudība. Bet tāda apziņas darbība pamazām piesārņo mūsu dvēseli. Un tās dēļ mēs esam spiesti slimot un mūsu dzīve kļūs nelaimīga.

Un vēl viens nobriedušas dvēseles stāvoklis, kas tiek saukts par Līdzcietību. Tā ir tāda apziņas darbība, kurā jūs ciešat līdz ar to, kas cieš, un bēdājaties līdz ar to, kas izjūt skumjas.

Šīs četras dvēseles brieduma prakses tiek sauktas par Četriem Neizmērojamiem Dvēseles Stāvokļiem. Un to attīstība - ir ceļš, kas jūs ved uz īsto laimi. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka to attīstīšana aizslauka sārņus no mūsu dvēseles un padara mūs dvēseliski bagātākus.

Tātad, ja jūs aplūkojat visas parādības Bezkaislīgi jeb objektīvi un turklāt mākat priecāties kopā ar jebkuru cilvēku, kad viņš priecājas, citi cilvēki jūs mīlēs. Ja jūs varat izjust skumjas līdz ar to, kas ir nobēdājies, citi cilvēki jūs mīlēs. Ja jums nav pilnīgi nekāda cīņas instinkta, bet jūs no tīras sirds slavējat apkārtējo rīcību un tikumus, tad jūs obligāti tiksiet mīlēts.

Četru Neizmērojamo Dvēseles Stāvokļu attīstīšana noteikti padarīs jūs laimīgu. Un ja liels skaits cilvēku iegūs tādu varenu apziņu, kļūs iespējams radīt harmonisku sabiedrību, kurā nav cīņas.