1.50.Tāpat kā telpa vienlaicīgi aptver kausu no iekšpuses un no ārpuses, tāpat arī šīs pastāvīgi mainīgās pasaules iekšpusē un ap to pastāv vienots vispasaules GARS.
1.51.Tāpat kā telpa, kura aptver piecus iluzoros vielas stāvokļus (zeme, ūdens, uguns, gaiss un ēters) nesajaucas ar tiem, tāpat arī gars nesajaucas ar šo pastāvīgi mainīgo pasauli.
1.52.No dieviem uz leju uz šo materiālo pasauli viss ir vienotā gara caurausts. Ir tikai vienots SAT ČIT ANANDA (eksistence, apziņa, svētlaime), kas caurauž visu un kuram nekas nav līdzīgs.
1.53.Tā kā to nekas cits neapgaismo, tad viņš spīd pats, šī iemesla dēļ spīdēšana ir gara būtība.
1.54.Tā kā gars pēc savas būtības nav laika un telpas ierobežots, tad tas ir bezgalīgs, visu caurauž un pilns pats ar sevi.
1.55.Tā kā gars nav līdzīgs šai pasaulei, kura ir veidota no pieciem iluzorajiem lietu stāvokļiem un sabruks (Pralailā), tad tas ir mūžīgs un nesabrūk nekad.
1.56.Bez tam, bez tā nav citu būtību, tāpēc tas ir vienīgais. Bez tā viss cits ir maldīgs, tāpēc tā ir patiesā eksistence.
1.57.Tā kā šī pasaule ir neziņas radīta, tad skumju izjaukšana ir laimes iegūšana, bet caur zināšanām nāk atbrīvošanās no visiem skumju veidiem. Tāpēc gars ir svētlaime.
1.58.Tā kā neziņa, kura ir pasaules cēlonis, tiek sagrauta ar zināšanām, tad gars ir zināšanas un šīs zināšanas ir mūžīgas.
1.59.Tāpat kā šai daudzveidīgajai pasaulei ir sākums laikā, pastāv Vienotais, kurš ir patiesais Es, kurš nemainās laikā; un Tas ir vienots un neaizsniedzams.
1.60.Visas ārējās būtības ar laiku tiks izjauktas, bet gars, kuru nevar izteikt vārdos (pastāvēs) ārpus kaut kā citā.
1.61.Ne ēters, ne uguns, ne gaiss, ne ūdens, ne zeme, ne to savienojums nav pilnīgi. Pilnīgs ir tikai gars.
Joga un Maija
1.62.Atsakoties no visām viltus vēlmēm un atstājot visas šīs pasaules viltus piesaistes, jogs savā garā redz Visuma garu tā patiesajā eksistencē.
1.63.Ieraugot savu garu – tas dod laimi, kura nepieciešama pašam sev – ar sava gara palīdzību viņš aizmirst šo pasauli un bauda nesagraujamu Samadhi svētlaimi.
1.64.Šīs pasaules māte ir Maija (iluzorais). Pasaule nav izveidota no kādiem citiem principiem (bet no Maijas). Kad Maija pazūd, tad arī pasaule neapšaubāmi pārstāj pastāvēt.
1.65.Tam, kuram šī pasaule ir tikai bauda, nezina Maijas pamatus un neatradīs nekādu laimi bagātībā, ķermenī un citās baudās.
1.66.Šī pasaule attiecībā pret cilvēku parādās trijos dažādos aspektos – draudzīgajā, naidīgajā vai vienaldzīgajā. Tāds ir pasaulīgo lietu pamats. Ir atšķirība arī būtībā – laba, naidīga jeb vienaldzīga.
1.67.Tikai gars, caur atšķiršanu, patiesībā ir gan dēls, gan tēvs. Svētie teksti apraksta pasauli, lai atgrieztos (atpakaļ) no Maijas iluzorās būtības. Jogs izjauc (sev) šo daudzveidīgo parādību pasauli, saprotot to, ka tā ir tikai nepareizas ticības rezultāts.
Paramahansa definīcija
1.68.Kad kāds ir atbrīvots no neskaitāmajiem esamības stāvokļiem un atšķirībām, tādiem kā kasta, personība un tam līdzīgiem, tad viņš var pateikt, ka ir neredzamais prāts un tīrā vienība.
Rašanās vai evolūcija
1.69.Valdnieks izlēma izveidot visus savus radītos darbus. No viņa gribas parādījās Avidja (nezināšana) ir šīs iluzorās pasaules māte.
1.70.Notiek tīrā Brahmana un Avidjas savienošanās, no kuras rodas Akaša (telpa, ēters).
1.71.No Akaša rodas gaiss, no gaisa rodas uguns, no uguns – ūdens, no ūdens – zeme. Tāda ir smalko emanāciju kārtība.
1.72.No Akaša – gaiss, no gaisa un Akaša savienojuma rodas uguns, no trīspusējā Akaša, gaisa un uguns savienojuma rodas ūdens un no šo četru savienojuma rodas zeme.
1.73.Akaša īpašība ir skaņa, gaisa - kustība un pieskāriens, uguns īpašība ir forma, ūdens – garša, zemes – smarža. Un šeit nav nekādu pretrunu.
1.74.Akaša ir ar vienu īpašību, gaiss ar divām, uguns ar trijām, ūdens – četrām, zeme – piecām īpašībām: skaņa, pieskāriens, garša, forma un smarža. Tas tika paziņots par gudru.
1.75.Forma tiek uztverta ar acīm, smarža ar degunu, garša ar mēli, pieskāriens ar ādu, skaņa ar ausīm.
1.76.Tie ir uztveres orgāni.
1.77.No saprāta rodas visa pasaule, redzamā un neredzamā, neatkarīgi no tā vai pasaule ir vai nav, pastāv tikai viens vispārējais prāts.
1.78.Zeme (Muladharā) izšķīst Ūdenī (Svadhisthanā), ūdens izšķīst Ugunī (Manipure), Uguni aprij Gaiss (Anahatā), Gaisu nozog Ēters (Višuddhā), Ēteru pārņem Adjā, kura pazūd Brahmanā (Sahasrarā).
1.79.Pastāv divi spēki – Vikšepa (aizejošā enerģija) un Avarana (transformējošā enerģija), kuras ir Lielais Potenciāls; un to spēks un forma ir svētlaime. Maha Maija (Lielā Ilūzija) kad tai ārpus saprāta un ārpus materiālajām formām ir trīs atribūti: Sattva (harmonija), Radžass (aktivitāte, enerģija) un Tamass.
1.80.Kad iekš Avidje pārsvarā ir Tamasa, tad tā izpaužas kā Durga. Saprāts, kas vada caur to, tiek saukts par Išvara (Šiva).
1.81.Kad iekš Avidje pārsvarā ir Sattva, tad tā izpaužas kā skaistā Lakšmi. Tad caur viņu vadošais saprāts ir Višnu.
1.82.Kad iekš Avidje pārsvarā ir Radžas, tad tā izpaužas kā gudrā Sarasvati. Caur viņu vadošais saprāts ir Brahma.
1.83.Dievi, kuri ir līdzīgi Šivam, Brahmai un Višnu, vienmēr ir lielajā garā. Ķermeņi un visi materiālie objekti ir daudzveidīgās Avidjas izpausmes.
1.84.Gudrie tā izskaidro pasaules – tattvi (elementi) un atattvi (ne- elementi) veidošanu, kuri ir veidoti tā un ne savādāk.
1.85.Kad lietām ir piešķirtas īpašības, tad rodas atšķiršana ar vārdu un nosaukumu palīdzību, bet reālas atšķirības starp tām nav.
1.86.Tāpēc arī šīs lietas nepastāv, bet pastāv tikai Lielais Vienotais, kurš sevi tajās izpauž. Lai arī lietas ir nereālas, tomēr kā reālā atspoguļojums tās savas pastāvēšanas laikā šķiet kā patiesi eksistējošas.
1.87.Pastāv tikai visu cauraužošā Vienotā pilnīgā svētlaime un nav nekā cita. Kurš pastāvīgi apgūst šīs zināšanas, tas ir brīvs no skumjām un nāves pārdzimšanas ritējumā.
1.88.Kad ar tā zināšanas palīdzību, ka viss ir tikai iluzors priekšstats un prātam atsakoties no citas pasaules uztveres šī pasaule izšķīst Vienotajā, tad prāts ar visu skaidrību apzinās to, ka pastāv tikai vienotais un nekas vairāk. Karma dod Dživai (dvēselei) ķermeni.
1.89.No Annamaija Koša, no tēva un atbilstoši savai pagājušajai Karmai, cilvēka dvēsele iemiesojās. Tāpēc gudrais uzskata šo skaisto ķermeni par sodu, kurš uzlikts ciešanām par iepriekšējās Karmas darbiem.
1.90.Šis ciešanu un baudas templis (cilvēka ķermenis), kurš izgatavots no miesas, kauliem, nerviem, asinīm un ir caurausts ar asinsvadiem, pastāv tikai ciešanu un skumju dēļ.
1.91.Šis ķermenis ir Brahmas mītne, kura ir izveidota no pieciem elementiem – Brahmanda (Brahmas ola jeb mikrokosms) ir izveidots baudai un ciešanām.
1.92.No gara (Šiva) un matērijas (Šaktī) savienošanās un caur to savstarpējo iespiešanos vienam otrā ir dzimuši visi radījumi.
1.93.No visu smalko elementu pieckārtīgas kombinācijas šajā pasaulē ir radīti neskaitāmi rupji objekti. Prāts ir tas ko viņi ierobežo ar karmas starpniecību, tas ir Dživa. Dživa bauda savu darbu augļus šajā pasaulē, kura ir veidota no pieciem elementiem.
1.94.Saskaņā ar visu Dživu pagājušās Karmas darbību Es regulēju viņu likteņus. Dživa nav materiāls un tajā ir ietvertas visas lietas, bet tas ieiet materiālajā ķermenī, lai izjustu Karmas augļus.
1.95.No matērijas un caur savu Karmu dživas saņem dažādus nosaukumus. Šajā pasaulē tās nāk atkal un atkal, lai izjustu savas Karmas sekas.
1.96.Kad Karmas augļi jau ir izmēģināti, Dživu norij Parabrahms.
|
