Šri Haidakhans Vale Baba (Babadži), godāts kā paša Šivas Mahavatāra, brīnumainā veidā parādījās 1970.gadā 18-gadīga jaunekļa veidolā. Viņš parādījās alā, kas tika uzskatīta par svētu vietu jau vairākus simtus gadu - ala atrodas kumaonas Kailasa kalna pakājē, aiz svētās upes Gautama Gangas, iepretim klusam ciematiņam Haidahana.
Viņa parādīšanos gaidīja. Šī atnākšana bija pareģota gan senajos tekstos, gan Mahendra Babas, svētā, kas dzīvoja 20 gadsimtā, pravietojumos Būdams bērns Mahendra Baba tika izdziedināts caur Babadži un Dievišķās Mātes parādīšanos. Pēc tam viņš vēlreiz skatīja Babadži savā dzimšanas dienā. Pabeidzot mācības, Mahendra satika Babadži vienā no viņa iepriekšējiem iemiesojumiem un sešas dienas mācījās pie viņa jogu. Kad Babadži atstāja viņu, Mahendra devās sava Guru meklējumos - caur Himalajiem uz Nepālu un Tibetu. Vairākus gadus pavadot svētceļojumā, viņš kļuva zināms kā dižs svētais.
Tikai pēc divdesmit pieciem gadiem Mahendra Baba atgriezās Kumaonu pakalnos, kur pie viņa atkal ieradās Babadži, tas notika aizvērtā istabā Almorā. Pēc šīs Babadži parādīšanās 1949.gadā Mahendra Baba sāka gatavot pasauli Šri Babadži atnākšanai cilvēka ķermenī: daudzus gadus viņš ceļoja pa Indiju, sludinot, ka Babadži atgriezīsies, lai mainītu cilvēci. Viņš aprakstīja Babadži ārējo izskatu un pareģoja, ka parādīšanās notiks 1970.gadā. Mahendra atjaunoja vecos ašramus un tempļus, būvēja jaunus un sagatavoja reliģiskos dievkalpojumus, kurus tagad izmanto Babadži uzticīgie.
Mahendra Baba teica saviem sekotājiem, ka Šri Babadži atrodas uz zemes kopš laika, kad cilvēks pirmoreiz iepazina reliģiju. Babadži visas cilvēces vēstures laikā daudzkārt ir nācis cilvēka ķermenī (bet nav dzimis), lai pasniegtu askētiem un reliģijas skolotājiem jogu. Un, lūk, viņš parādījās. Svētais jauneklis izskatījās 18 gadus jauns, un pirmajos gados vairāk līdzinājās garam, nevis matērijai. Viņš gandrīz nerunāja un stundām ilgi gremdējās meditācijā. Daudzi viņa priekšā izjuta bijīgas bailes - tik nepieejams un neaizsniedzams viņš likās. Bet daudzi pat baidījās paskatīties viņam acīs - tik varens bija to spēks. 1970.gada septembrī viņš uzkāpa kalna virsotnē un tur, mazā templī, 45 dienas pavadīja pastāvīgā meditācijā. Viņš tikai paretam runāja ar ļaudīm, un drīz vien sāka sludināt vēstījumu, ko bija atnesis pasaulei:
   Dzīvojiet Patiesībā, Vienkāršībā un Mīlestībā
   Strādājiet, darbojieties, kalpojiet sabiedrībai - praktizējiet Karma Jogu
   Atkārtojiet Dievišķo Vārdu - praktizējiet Džapa Namu
   Atrodiet reliģiju savā sirdī un sekojiet tai, jo visas reliģijas ved pie Viena Dieva.

Patiesība, Vienkāršība un Mīlestība - galvenie principi, uz kuriem balstīts reliģiju vairākums. Babadži māca dzīvot saskaņā ar šīm vērtībām, iet arvien augstāku patiesības un darbības ceļu, iesaistot šos principus visās mūsu lietās. Viņš teica, ka tikai šajā ceļā var atskārst Dievišķību un saņemt atbildes uz jebkuriem jautājumiem. Babadži lika pastāvīgi atkārtot Dieva Vārdu, jebkuru, kas iet pie sirds - darba, pastaigu laikā, ēdot un pat miegā, tādā veidā saņemot dievišķo aizsardzību un attīrīšanos. Pats Babadži iedalīja un ieteica saviem skolniekiem atkārtot Mahamantru «Om Namah Šivaija», «Om», kas nozīmē «Kungs, es pieņemu Tavu prātu» vai «Es rodu patvērumu Dievā».
Babadži uzstāja, lai skolnieki koncentrētos uz viņa vēstījumu un savu siržu attīrīšanu, bet ne uz viņa vārdu un formu. Viņš teica, ka viņa ķermenis, tāpat kā citu cilvēku ķermeņi ir - nekas. Viņš lūdza visus pie viņa nākošos iemiesot viņa mācību dzīvē un nest to visiem cilvēkiem. Par sevi viņš paziņoja: «Es - Bhole Baba (Vienkāršs Tēvs). Es esmu nekas un neviens. Es esmu tikai spogulis, kurā jūs varat redzēt sevi. Es līdzinos ugunij. Neatejiet no uguns pārāk tālu, lai nezaudētu tās siltuma sajūtu. Bet arī netuvojieties tai pārāk tuvu, jo jūs varat sadegt. Iemācieties ievērot piemērotu attālumu. Mans vārds - Mahaprabhudži (Dižais Dievs)».

Daudz cilvēku plūda pie Babadži, jūtot viņa dievišķību un mīlestību. Pie viņa nāca visu reliģiju pārstāvji, neizglītoti lauku iedzīvotāji un Indijas inteliģence, ārzemnieki no rietumiem un vietējie ierēdņi, ieskaitot štata gubernatoru. Haidakhanā un citās Indijas vietās vēl līdz šim ir cilvēki, kas atceras iepriekšējo Haidahan Babu un atzīst, ka viņš – ir tas pats Babadži. Viņš ieradās, dievišķas gudrības un varenības pilns, lai atjaunotu Sanatana Dharmu - Patiesības un Taisnības likumu. Šim mērķim pilnībā atbilst Babadžas dibinātais ašrams, kas arī tagad pulcē meklētājus no dažādām valstīm, lai kopīgi garīgi attīstītos un mācītos viņa vēstījumu. Īsajā viņa klātbūtnes laikā te tika uzbūvēti deviņi tempļi. Tagad šis Ašrams – Patiesības meklētāju garīgā oāze visiem, kas ir gatavi attīrīties un garīgi attīstīties. Kaut arī Babadži nav ar mums, viņš regulāri parādās saviem sekotājiem, lai stiprinātu viņu ticību un sniegtu pamācības. «Jauna Pasaule sākas šeit!», - teica Babadži.
Bet Babadži misija - ne tikai Ašrams, bet arī Starptautiskā Haidakhan Samadžas Organizācija, kuras centri ir atvērti desmitos pasaules valstu. «Kad Dievs pieņem cilvēka veidolu, nerodas jautājumi par kastu un ticības piederību. Lūk, patiess Dieva pierādījums: ierodoties pasaulē, Viņš apvienoja visas pasaules reliģijas vienā. Viņš izdarīja tā, ka Samadža Haidakhanā vienā ģimenē sadzīvo kristieši, budisti, hinduisti un citi... Samadžas pamatmērķis - kalpošana humānismam, bet tā ir vislabākā kalpošana Dievam. Mūsu devīze: darbs - tas ir dievkalpojums...Es gribu izskaust bezdarbību...Mums ir jāstrādā līdz pēdējam elpas vilcienam», - tā teica Skolotājs par šo kopienu.
Babadži pareģoja, ka tagadējais laikmets, kas iezīmējies ar morāles trūkumu un ļaunuma uzvaras svinībām, iet uz beigām. Pasauli gaida sociālās un dabas katastrofas, kas radikāli mainīs Zemes veidolu, bet izdzīvot šajās kataklizmās varēs tikai tie, kas pārkārtos savu dzīvi atbilstoši kosmiskajiem Patiesības, Vienkāršības un Mīlestības likumiem.
Babadži aizgāja 1984.gada 14.februārī, apsolot drīz vien atgriezties. Bet pirms aiziešanas sacīja:
Svētu jūs.
Es te neesmu tādēļ, lai pārliecinātu jūs par kaut ko. Es te neesmu tādēļ, lai mani atzītu.
Es neesmu šovam vai izklaidei.
Es te esmu tikai tāpēc, lai kalpotu. Es te esmu tikai tādēļ, lai nodotu manu vēstījumu: Patiesība, vienkāršība, mīlestība un kalpošana.
Es gribu, lai jūs ietu gaišo ceļu. Es gribu, lai jūs domātu patstāvīgi.
Es gribu, lai jūs cīnītos par patiesību. Es gribu, lai jūs izrautos no zemāka «es» skavām, kas pieprasa arvien vairāk un vairāk tikai, lai nestu jums izmisumu un ciešanas.
Es neesmu nekas. Es neesmu nekas. Es vienmēr esmu ar jums.
«Neti, neti...», - dažbrīd atkārtoja Babadži. «Neti, neti» nozīmē «ne tas, ne tas» vai «ne šis - ne tas». Šos vārdus atkārto Austrumos, koncentrējoties uz transcendento, Dievišķo, Absolūtu. «Neti, neti»... – nav iespējams atrast vārdus, lai pilnībā aprakstītu, saprastu un sasniegtu pašu Babadži.

Par savu Misiju

Kad pasaules priekšā stājas vissarežģītākās problēmas, Dievs pieņem cilvēka iemiesojumu. Viņš atnāk, lai apmierinātu cilvēces vajadzības un vēlmes. Tomēr, kad dievs atnāk cilvēka formā, reti kurš Viņu atpazīst. Tikai tie, kam Dievs vēlas atklāties, apzinās, ka Viņš, patiesībā, ir vairāk, nekā parasts cilvēks.
Es esmu atnācis, lai virzītu cilvēci pa augstāko Ceļu. Es nepiederu noteiktai reliģijai, bet Es cienu visas reliģijas. Es sapņoju par visas cilvēces garīgo celšanos.
Es gribu pārveidot cilvēkus, kas pašlaik vairāk līdzinās sātaniem, par Dieviem. Es nekad neuzstājos pret kādu konfesiju vai pasaules uzskatu - tikai pret necilvēcību. Var turēties pie jebkuras reliģijas, jebkuras prakses un jebkura ceļa, bet ir jābūt cilvēcīgam. Pašreiz, pasaulei visnepieciešamākā lieta, - kļūt par cilvēkiem. Novērsiet netaisnību pasaulē. 
Es gribu radīt drosmīgu cilvēku pasauli, kas drošsirdīgi pieņem dzīvi - dzīvi, kāda tā ir. 
Es neatzīstu rases un kastas. Es redzu tikai vienu cilvēci. Es strādāju cilvēcei šeit. 
Ir tikai viens cilvēces glābiņa ceļš - siržu transformācijas ceļš. Šri Mahaprabhudži dos tam visu savu garīgo spēku, bet katram vīrietim un katrai sievietei ir jāpieliek maksimālas pūles, lai sasniegtu šo mērķi. 
Es esmu atnācis dot, tikai dot. Vai jūs esat gatavi pieņemt? Es dodu visu, bet tikai nedaudzi lūdz to, ko Es patiešām esmu nācis jums dot.
Jūs varat domāt, ka Babadži vienkārši te sēž, nenieka nedarot. Bet Viņš bija un ir visur. Un Viņš dara ļoti daudz. Šeit sēdošais Babadži, ir katra cilvēka sirdī.
Tiem, kas fiziski atrodas tālu no šejienes, nav jādomā, ka viņi ir attālināti,– viņi tāpat ir tuvi Man. 
Ja jūs esat cienīgi, Es parādīšu jums brīvību, vēl lielāku nekā tā, par kādu jūs jebkad esat sapņojuši. 
Es gribu, lai jūs kļūtu ar drošsirdīgiem cīnītājiem un gādīgi izpildītu savu pienākumu. Tas viss - jūsu pašu labā. 
Bet Man nav vajadzīgi dīki ļaudis. Džapa neaizstāj karmu. Džapa un darbs iet līdzās. 
Es negribu, lai džapa kļūtu par dīkā stāvēšanas ieganstu. Izpildiet džapu, savienojot to ar darbu, - un jūs gūsiet Atbrīvošanos. 
Patiesības Sēklas ir iesētas jūsu sirdīs, lai jūs tās iedegtu citu sirdīs. Es sapņoju par visu cilvēku labklājību.

Es nemīlu dīkdienību un baumas. Jūs pieņēmāt šo dzimšanu uz Zemes, lai strādātu. Ko jūs parādīsiet Dievam, kad nomirsiet? Strādājiet neatlaidīgi! 
Es saku jums to kalpošanas cilvēcei vārdā: strādāt, domāt labas domas un veltīt savu dzīvi cilvēcei, - tas ir pats galvenais. Katram pasaules nostūrim ir jāatmostas un jāizdzird šie vārdi. 
Es esmu pret to nevardarbību, kas padara cilvēka būtni bailīgu. Cīnieties par Patiesību! Lai droši skatītos dzīves sejā, ir jābūt drošsirdīgam. 
Mums ir jāiznīcina savos prātos jēdzieni «es» un «mans». Ja jūs piederat visam visumam, - vai tajā ir vieta jēdzieniem «es» un «mans»? Tikai rūpējoties nevis par atsevišķu cilvēku, bet gan par visu visumu, var nest pasaulei labumu. 
Es saku jums, ka jums ir jāatdod savs laiks un enerģija visa visuma labā. Lai ko jūs darītu, - dariet to ar mērķi nest labu visiem. 
Es nemīlu negodīgumu. Es gribu, lai katrs būtu godīgs un obligāts. 
Mahaprabhudži var radīt vai izpostīt pēc savas gribas veselas pasaules. Ja jūs esat Viņa uzticīgie skolnieki, - no kurienes jūsos parādīsies bailes? Jums pavisam nav par ko uztraukties. Esiet bezbailīgi! Mahaprabhudži ir vara pār «nāves dievu». 
Mahabharatas kauja starp dieviem brāļiem Kauravu un Pandavu, patiesībā izrādījās kauju starp Taisnību un Netaisnību. Šajā laikā Dievs pieņēma Dieva Krišnas veidolu un glāba pasauli. Viņš kļuva par Ardžunas ratu vadoni, bet patiesībā, Viņš virzīja visu cīņu un iedvesmoja visus karotājus. Līdzīgi, Šri Mahaprabhudži izplata savus spēkus caur skolniekiem, mājojot viņa izvēlēto sirdīs, vadot viņus visas pasaules uzvaras dēļ. 
Kalpošana cilvēcei - tā ir vislabākā kalpošana Dievam. Mūsu devīze - «Darbs ir Dieva godāšana».