|  | | | Reinkarnācija un nemirstība | | | Piemēram, var būt izcili laba augsne un jūs varat to rūpīgi laistīt, bet tā nedos ražu. Tieši tāpat var būt neskaitāmas materiālās substances, kas nepieciešamas radīšanas darbam, bet bez koordinācijas un kooperācijas ar Garu radīšana nav iespējama. Iekšējais saturs nevar pats sevi pārvietot vai pārveidot, nedz arī tas var evolucionēt un sasniegt kaut ko bez garīgās būtības palīdzības. Svēta cilvēka gars nav evolucionējis pēkšņi, bet caur pieredzi. Ģēnija prāts ir sasniedzis savu tagadējo stāvokli pēc neskaitāmiem panākumiem un neveiksmēm. Evolūcija nav ierobežota kādā stāvoklī, minerālu, augu vai dzīvnieku valstī, to neierobežo arī cilvēciskās virsotnes. Tas turpinās līdz tiek sasniegta galējā pilnveide, un tas nav iespējams īsā laika posmā. Reinkarnācija atšķirībā no pārsteidzīgo prātu apgalvojumiem, nav pagānu doktrīna; tās saknes meklējamas garīgajā pasaulē. Tā izskaidro dzīves neatbilstību iemesla jeb cēloņa gaismā. Tā piedāvā mums mierinājumu visdziļākajā nozīmē. Tā izskaidro mums, ka visas neērtības un ciešanas mums netiek uzliktas kā lāsts, bet ir tikai noteiktu likumu darbības rezultāts. Tāpat tā māca mums, ka zaudētās iespējas mums netiek liegtas uz visiem laikiem. Mums tiek dotas jaunas iespējas, kuras mēs varam izmantot, attīstīties, evolucionēt, atbrīvot savu garu no neziņas saitēm, un ikreiz, kad mēs piedzimstam miesiski, mēs nesam sev līdzi noteiktas zināšanas un spējas no iepriekšējās dzīves. Nekas, kas ir īsts un patiess nekad nezūd, nedz mūsu kļūdas, noziegumi un maldi netiek aizmirsti, kamēr mēs tos neesam izpirkuši. Nav kādas būtnes, kas seko katrai mūsu domai un darbībai, mēs paši sekojam saviem darbiem, pat tumsas izsegā domātās domas un darbi ierakstās mūsu sirdīs, un mēs pļaujam šīs pašu sētās domas un darbus katrā nākamajā iemiesojumā. Atbilstoši saviem nopelniem mēs iegūstam noteiktu ķermeni, prātu, smadzenes, sajūtas, svētības, labās īpašības un trūkumus. Attīstoties garīgi, mēs iegūstam arvien vairāk pašatklāsmes un pašizpausmes iespēju. Pat mūsu ķermenis un sajūtas kļūst tīrāki, smalkāki un spēcīgāki, šī evolūcija izpaužas katrā mūsu dzīves jomā. Ir organiskā evolūcija, prāta evolūcija un garīgā evolūcija.
Daži var sākt domāt, kāpēc nav iespējams izskaidrot visas šīs dzīves sarežģītās problēmas ar iedzimtības likumu, ar to, ka bērni manto savas īpašības no vecākiem. Zināmā mērā tā var būt patiesība, bet bieži vien mēs nespējam sasaistīt viņu īpašības ar vecākiem vai vecvecākiem. Bērni var atgādināt savus vecākus vairākos līmeņos, fiziskā, domu un ieradumu līmenī, bet bieži vien mēs nespējam izsekot dziļāko instinktu saiknes. Piemēram, mums bieži ir grūti atarst izskaidrojumu bērna ģenialitātei mūzikas vai vizuālās mākslas jomā. Kad mēs sākam to pētīt, atklājam, ka nedz viņa tēvs, nedz māte, nedz vevecāki nav ar to nodarbojušies, un tomēr tā nav nejaušība, ka viņš ir piedzimis tieši šiem vecākiem un šajos nosacījumos. Ir gara saites, kas nav acīm redzamas un pievilkšanās likums. Līdzīgais piesaista līdzīgo. Atbilstošie nosacījumi tiek mums doti tieši tādā veidā, kas var vislabākajā veidā kalpot mūsu evolūcijai, un dažreiz mūsu nelabvēlīgie apstākļi, kas mums ir jāpieņem, ir mūsu pašu ļauno domu un darbu nopelnīti.
Cik bieži mēs esam sašutuši redzot nevainīgu garu piedzimstam ļauniem vecākiem, bet ja mēs dziļāk ielūkojamies šajā garā un viņa mantojumā, mēs atklājam pagātnes saites, kas radījušas šos nosacījumus un apstākļus. Metempsihoze jeb pārceļošana tiek bieži pārprasta un nepareizi interpretēta. Dažreiz tā tiek saistīta ar atdzimšanu dzīvnieciskās formās. Bet mums nav jāatdzimst dzīvnieku ķermeņos vai kādos noteiktos citos ķermeņos. Mēs radām savus apstākļus ar personīgajām domām un darbiem, un saņemam tādu ķermeni, kādu esam pelnījuši. Tas ne vienmēr ir sods, bet pārdzimšana paredz, ka mums jāpiepilda savas nepiepildītās vēlmes, jāpabeidz nepabeigtie uzdevumi, un lai to sasniegtu, mums tiek dots viss tam nepieciešamais un tas, ko esam nopelnījuši. Ļaunam un nežēlīgam cilvēkam nav jāpiedzimst dzīvnieku pasaulē, bet ir daudzi cilvēki ar dzīvnieciskiem instinktiem, kas domā dzīvnieciskas domas un darbus, būdami cilvēki. Tie ir tiešām reti un ekstremāli gadījumi, kad gars ar savu drausmīgo uzvedību deģenerējas līdz zemākajām būtnēm, bet arī tad, tas ir viņa evolūcijas pagaidu stāvoklis, kas dod iespēju gūt noteiktas mācības pirms turpmākās evolūcijas turpināšanas. Reinkarnācija ir ne tikai Indijas doktrīna,-Hinduisma un Budisma,- tā atrodama gandrīz visās pasaules lielākajās reliģijās. To neapstrīd arī Kristus mācība, kā daudzi sliecas domāt. Tai ticēja seno baznīcu tēvi un tā bija vissvarīgākais sarunu temats, un pat Kristus dzīvē mēs rodam pēdas, kas apliecina, ka viņa laikā tā bijusi populāra ideja."Ko vīri saka, kas Es par cilvēka dēlu esmu?" prasīja Kristus."Un viņi atbildēja. Daži saka, ka tu esi Jānis Baptists; daži, ka Elija, un citi, ka Jeremija, vai kāds no praviešiem." Mūsu glābiņš nekādi nav atkarīgs no mūsu ticības vai neticības reinkarnācijai, bet no dzīves un visu tās notikumu racionāla un loģiska izskaidrojuma, un tad mēs varam droši strādāt un virzīt savas pūles pareizajā virzienā, Patiesības spēka stiprināti, būvēt ne tikai savu dzīvi un likteni, bet sniegt palīdzīgu roku līdzcilvēkiem, kas maldās, cīnās vieni paši, nes savu krustu un smago dzīves nastu. Lai to veiksmīgi paveiktu, mums jāvērš sava gara acs ne tikai uz ārējo dzīvi, mums jāveido apceres ieradums, jo tikai garīgās apceres, pārdomu jeb meditācijas gaismā mums atklājas šīs gara visdziļākās mistērijas, un saskatot un sajūtot tā esamību, mūs vairs nespēj pārņemt materiālisms un šaubas. Tikai paturot prātā, ka mūsu dzīve nav nejaušība un akla laime, ka tai ir noteikta misija, ko mums uzticējis Augstākais Spēks, ka mēs apzināti un pastāvīgi spējam savienoties ar šo Spēku, tikai paturot prātā šo, mēs atbrīvojamies no dzimšanas un nāves cikla, slimībām un nelaimēm, un mūsu gars sasniedz absolūto svētlaimi.
| | |
|  |  |  |
|
 | | |
|
JAUNĀKAIS BEZMAKSAS TESTS: Cik veselīgas ir tavas attiecības ar vīriešiem?  | JAUNĀKAIS FOTO ALBUMS: Prajogas pārgājiens jūras krastā  |
|
