Lai veiktu meditāciju, ir jābūt spēcīgai motivācijai, jāizdara piepūle un jābūt pacietīgam. Nevar gaidīt momentānus rezultātus. Mums jāatceras, ka cilvēkam vajadzīgi vairāki gadi, lai kļūtu par ārstu, advokātu, matemātiķi, vēsturnieku vai zinātnieku. Tāpat, lai kļūtu par labu meditētāju, cilvēkam nepieciešams laiks, lai iemācītos kontrolēt neaptveramo prātu un nomierinātu jutekļus. Meditācijas prakse līdzinās peldēšanai pret upes straumi. Nedrīkst zaudēt pacietību, ja nav iespējams sasniegt ātrus rezultātus sākumposmā.

Ja ir nepieciešamība pielietot spēku un piespiest sevi meditēt, mēs stājamies pretī savai patiesajai dabai. Tā vietā, lai atslābinātos un atbrīvotos, mēs turamies pie sava ego un attīstām augstprātību un lepnību. Tādējādi, meditācija kļūst par ambīciju spēli, kuras mērķis ir pašlabums un sevis paaugstināšana. Meditācija ir kā labestība: tā ir spontāna pieredze, nevis kaut kas, kas var tikt piesaukts vai iegūts ar piespiedu enerģijas piepūli.

Meditācijas nepareiza izpratne

Savā bukletā ‘Kas tad patiesībā ir Meditācija’ Bhikšu Sangharakšita saka, ka daudzi cilvēki nepareizi izskaidro vārdu meditācija:

Neskaitāmas reizes es esmu dzirdējis ļaudis sakām ‘Meditācija ir prāta padarīšana par tādu kā tukšu lapu – prāta iztukšošana.’ Citi liekas domā, ka meditācija ir vienkārša sēdēšana un nekā nedarīšana. Sēdēšana un nekā nedarīšana var būt arī ir lieliska nodarbe, bet tā nav meditācija.

Dažreiz tu dzirdi cilvēkus sakām, vai rakstām, ka meditācija ir sēdēšana un skatīšanās uz savu nabu, iespējams, ka jūs pat to darāt, vai, piemēram, ka meditācija ir kāds transa veids:......vēl kāds izmanto šo vārdu ‘transs’ kā meditācijas sinonīmu. Ir arī indivīdi, kas domā, ka meditācija ir mierīga sēdēšana un kādu lietu pārdomāšana, ‘lietu skatīšana savā prātā.’ Citi atkal domā, ka meditācija ir kāds sevis hipnotizēšanas veids. Šie ir tikai populārākie un visizplatītākie izteikumi un viedokļi. Nereti meditācija tiek identificēta ar specifisku meditācijas veidu, vai ar īpašu koncentrācijas tehniku. Iespējams, netiek izprasts, ka ir vairāki meditācijas veidi - vairākas metodes - un dažādas koncentrācijas tehnikas.

Dažreiz cilvēki, kas zina tikai par kādu vienu veidu, vai kas praktizē tikai vienu veidu mēģina izskaidrot visu meditācijas praksi tikai ar šo vienu metodi, vai specifisko tehniku. Viņi var apgalvot, ka viņu metode ir vislabākā, vai pat, ka tā ir vienīgā, un ka jūs faktiski nemeditējat vispār, ja nedarāt to konkrētajā veidā, izmantojot noteikto tehniku. Citām metodēm, citām tehnikām un tradīcijām nav nekādas nozīmes.

Meditācijas nepareiza izmantošana

Kad cilvēki attīsta noteiktu sava prāta aspektu caur meditāciju, bet vēl nav garīgi nobrieduši, viņi var just dažāda veida uzbudinājumu, kas var kļūt arī bīstams. Šīs sajūtas var radīt bailes un var pat izraisīt garīgos traucējumus. Savukārt garīgi attīstīts cilvēks, kas ir ieguvis zināmu varu pār materiālo pasauli caur meditāciju, paliek rāms. Tāpat jāmin, ka meditācijas laikā mums ir jābūt pilnībā altruistiskiem. Tā kā liels spēks var tikt izmantots ļaunprātīgi un nevietā, mums vienmēr ir jābūt skaidram meditācijas mērķim. Un tās mērķis ir brīvība no neapmierinātības, nevis materiālās pasaules pārvalde.

Ir kāds uzjautrinošs stāsts par vīru, kas plātījās jogam, ka sūras un ilggadīgas prakses rezultātā viņš ir apguvis mākslu staigāt pa ūdeni. Jogs teicis, ka nav bijis nepieciešams izšķērdēt tik ilgus gadus un tik daudz pūļu tikai, lai šķērsotu upi – laivinieks būtu varējis viņu aizvest otrā krastā pret nelielu atlīdzību.

Ir jākultivē pareizs veids, lai šķērsotu Samsaras jūru (dzimšanas un nāves cikls) un sasniegtu emancipāciju. Meditācijas mērķis ir nomierināt un attīrīt prātu, lai atbrīvotos no Samsaras.

Bezprincipiāli cilvēki var attīstīt savas garīgās spējas caur meditāciju un izmantot šīs jauniegūtās spējas ļaunprātīgiem mērķiem. Bet meditācijā ir jāattīsta Iekšējā redze, lai apjaustu esošā patieso dabu un atmestu egoistiskās un patmīlīgās vēlmes. Iekšējā skatījuma meditācija ir vienīgais veids, kas palīdz cilvēkam attīrīt prātu un atbrīvo viņu no ļaunuma un egoistiskām vēlmēm.

Ir cilvēki, kas praktizē meditāciju nevis, lai sasniegtu garīgo izaugsmi, bet materiālos mērķus. Viņi grib iegūt labākās darbavietas, nopelnīt vairāk naudas. Viņi vēlas, lai sekmīgāk risinās viņu bizness un darījumi. Iespējams viņi pat nespēj saprast, ka meditācijas mērķis ir nevis vairot, bet izskaust vēlmes. Materiālistiski iemesli vilina meditētājus, bet to mērķis ir pasaulīgo lietu iegūšana un ciešanas. Ir jāmeditē, lai gūtu garīgus labumus, kurus nevar nopirkt par naudu. Pirms uzsākt meditāciju ir jāatrod spēcīgs šīs darbības definējums.