Vārda Joga sanskrita sakne ir 'Juj” kas nozīmē 'pievienoties'. Caur Jogas praksi tiek sasniegta gara vienotība (cilvēka būtības vai cilvēka gara) ar Kungu (Dievu). Tā Joga nozīmē individuālā gara vienotību ar Dievu; Svami Šivananda saka:
"Joga mums māca kā pārvarēt prāta tieksmes un sasniegt absolūtās svētlaimes valstību izejot ārpus prāta. Joga mums māca kā pārveidot savu dabu un sasniegt dievišķo. Radža jogas mērķis ir visu domu plūsmas vai garīgo modifikāciju kontrole. Tāpēc to sauc par Radža jogu, kas nozīmē

„Visu jogu valdnieks."
Svami Činamajanda saka, "kad mēs identificējamies ar ķermeni, sevi atklāj sapnis – milzīgais ego - bieži iekāres pārņemts, un pastāvīgi svārstīgs, mētājoties starp tūkstošiem pretēju sajūtu, vēlmju un cerību. Ego ir tas, kas rada sāpes, ierobežojumus, un nāvi. Identifikācijā ar sevi, viltus ego zūd un viņa vietā nāk dievišķais, miers un apmierinātība.

Mēģinājumi atdalīt sevi no identifikācijas ar ķermeni un pastāvīga savas patiesās identitātes meklēšana ir dievišķa dzīve. To var sasniegt četros veidos; ar Džnana jogu (Zināšanu ceļš), Radža jogu (Askētismu), Bhakti jogu (Kalpošanas ceļš) vai Karma jogu (Pašaizliedzīgas darbības ceļš.")

Tā, Radža joga ir karaliskais ceļš uz Jogu, kas saistīts ar askētismu. Galvenais mērķis ir Jogas praksē iznīcināt mūsu vēlmes, Radža joga ir ilgs un grūts ceļš, jo saistīts ar pārējiem trijiem Jogas veidiem. Lai attīstītu gribasspēku – ir jāpielieto auto suģestija, kas ir Radža jogas pamatprincips un arī Vedantas pamatu pamats. Atbrīvojieties no Avidjas (neziņas) viltus zināšanām caur Džnana Jogu.

Hinduisms ir tik plašs un daudzveidīgs, ka tajā ir kaut kas katram cilvēkam, neatkarīgi no ticības vai reliģiskās piederības. Tā ir unikāla Hinduisma īpatnība, kas domāta visiem cilvēkiem, visu nāciju, kastas, reliģiskās piederības un ādas krāsas cilvēkiem. Karma un Bhakti joga ir pietiekami vienkāršas praksē. Radža joga ir nedaudz garāks ceļš, bet Džnana(Džjana) joga ir visssarežģītākā.

Ticīgais nekad neizšķērdēs laiku minējumiem, pieņēmumiem, izdomātiem un nereāliem faktiem. Viņš visu aplūko ārpus argumentiem un faktiem. Gjan jogi neatzīst nevienu faktu., neizsver par un pret, nedebatē ne par ko.Viņam ir jāatbrīvojas no dzimšanas un atdzimšanas saitēm, no ciešanām un dzīves baudām. Viņš ignorē domas, bet viņam ir bezdomu zināšanas. Gjani var būt gan ticīgais gan ateists, viņš var neticēt Dievam, vai Karma jogai vai Bhakti, bet pārbaudīt visu pats saskaņā ar savu skeptisko dabu. Parasti viņš cieš no egoisma un lepnības.Tas, ko Bhakta vai Karma jogs sasniedz īsā laikā, Gjan jogs sasniedz salīdzinoši ilgākā laika posmā. Viņam nav viegli sasniegt Dievu un paļauties uz viņa gribu, jo viņš ir analītiskas dabas cilvēks un pieņem tikai vispārpieņemtus, pārbaudītus uzskatus.

Tā kā 'Es' ir viena no ego formām, Gjana jogam ir grūti zaudēt savu ego.
Gjan jogam ir jātrenē un jāaudzina sevī doma, ka formas un vārdi nav reāli, pasaule ir sapnis un viņam nekas šeit nepieder. Viņš nav ne ķermenis, ne gars, ne pat Prāna, viņš nav ne Indrija, ne mirstīgais. Tikai Ātmans un brahmans ir nemirstīgi.

Intelektuāla cilvēka prāts sliecas uz pārbaudi un pierādījumu, tāpēc viņam vieglāk ir pieņemt Gjana ceļu, tomēr šai ceļā viņš sastopas ar neskaitāmiem šķēršļiem. Tas ir cits zināšanu ceļš. Racionālā saprāta analītiskās zināšanas ceļš. Bet caur intensīvu Sadhnu un meditāciju, attīstot izšķirt un atdalīt spēju, viņš var sasniegt atbrīvošanos, kļūstot par Dživanmuktu, kas nozīmē brīvību no dzimšanas un nāves.

Viņam atklāsme un Mokšas stāvoklis ir realitāte -kurā visas domas, argumenti un pieņēmumi beidzas. Tas ir arī visu meklējumu gals. Viņš solidarizējas ar Dievu, viņa ego un pirmcēloni, un izkliedējot prāta tumsu, viņš atklāj patiesību. Gjana joga ceļā ir neskaitāmas trivialitātes, jo Gjana jogs nevar koncentrēties uz personīgo Dievu, jo meditē ar absolūtā Brahmas tēlu. Gjana jogā zināšanās, prakse un atklāsme ir apvienotas. Gītas IV dziedājumā Kungs Krišna iesaka Arjdžunam meklēt zināšanas un apskaidrību kalpošanā un izziņā.
"To zinot, jūs nenomaldīsieties un nebūsiet apjukuši, jūs redzēsiet, ka viss radītais esat jūs paši un es. Jūs tiksiet atpestīti no visiem grēkiem caur zināšanām.
Kā uguns pārvērš kurināmo pelnos, tā zināšanu uguns sadedzina visas karmas pīšļos."
Patiesībā nav efektīvāka tīrīšanas līdzekļa šai pasaulē par zināšanām. Jogas adepts to zina un tur šīs zināšanas savā sirdī visu laiku."

Kungs Krišņa Gītā skaidro tehniku un ceļu šādi:
"Ar Jogas darbību un darbību ar zināšanām jeb izpratni, darbības nesaista to, kas sevi ir līdzsvarojis. Bruņojies ar neziņas zināšanas zobenu, kas mīt katrā sirdī un ko attīsta joga. Celies, Ak Bharat."
Tad Kungs turpina.
"Ar nesatricināmu intelektu Gjani var sasniegt klusuma un miera stāvokli. Viņš nedomā ne par ko, svārstīgais prāts vairs nenomaldās"