Saskaņā ar Indijas filozofiju Prāna šakti ir visuma elpa. Katra dzīvā būtne saņem to caur elpošanu. Faktiski tā sastāv no gaisa, saules gaismas, zemes, ētera un citiem elementiem.Pateicoties šīs enerģijas cirkulācijai cilvēka veselības stāvoklis ir harmonisks.
Prānajama ir pilnīga kontrole pār domām. Tā nav tikai savas elpošanas kontrole. Tā ir disciplīna, kas palīdz gūt absolūtu kontroli pār savu prāna šakti.
Pasaule ir lielu pateicību parādā Hinduisma reliģijai par Jogas mācību. Pašlaik modernā Joga vairāk asociējas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobiku; veselīgu dzīvesveidu un ķermeņa uzturēšanu formā, to sludina mūsdienu skolotāji.
Jogas mērķi var īsumā definēt sekojošā lūgšanā: „Ak Dievišķais Kungs! Ved mani no mirstības uz nemirstību, no tumsas uz gaismu, no pasaulīgajām baudām un ciešanām uz mūžīgo svētlaimi, no neziņas uz zināšanām (Gjanu), no mantkārības uz mīlestību un līdzcietību, no vardarbības uz nevardarbību, no viltus un meliem pie patiesības, no ierobežojumiem uz brīvību”.
Prāta koncentrēšana uz specifisku objektu vai punktu tiek saukta par 'Dharmu, un bezgalīgā zināšanu straume koncentrētajā objektā ir 'Dhjana'. Kad visas formas zūd un paliek tikai pati būtība, un pat šī iekšējā realitāte sāk izzust, tas ir 'Samadhi' – lai sasniegtu Samadhi stāvokli, Sadhaka (skolniekam) ir jāiziet cauri divām Dharmas un Dhjānas stadijām.
Dzīve ir orientēta uz darbību un, kad cilvēks nevar darboties vai atsakās strādāt, viņa dzīve kļūst inerta, tukša un bezjēdzīga. Dzimšana, nāve un atdzimšana ir mūsu pagātnes un tagadnes darbību rezultāti.
Saskaņā ar Indijas filozofiju Prāna šakti ir visuma elpa. Katra dzīvā būtne saņem to caur elpošanu. Faktiski tā sastāv no gaisa, saules gaismas, zemes, ētera un citiem elementiem.Pateicoties šīs enerģijas cirkulācijai cilvēka veselības stāvoklis ir harmonisks.
Prānajama ir pilnīga kontrole pār domām. Tā nav tikai savas elpošanas kontrole. Tā ir disciplīna, kas palīdz gūt absolūtu kontroli pār savu prāna šakti.
Pasaule ir lielu pateicību parādā Hinduisma reliģijai par Jogas mācību. Pašlaik modernā Joga vairāk asociējas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobiku; veselīgu dzīvesveidu un ķermeņa uzturēšanu formā, to sludina mūsdienu skolotāji.
Tā aprakstīta Patandžali Riši Joga-sūtras 'Samadhi-Pada' nodaļā. Tās izcilās disciplīnas, mācības un atklāsmes var sasummēt sekojošajā.
Jogas mērķi var īsumā definēt sekojošā lūgšanā: „Ak Dievišķais Kungs! Ved mani no mirstības uz nemirstību, no tumsas uz gaismu, no pasaulīgajām baudām un ciešanām uz mūžīgo svētlaimi, no neziņas uz zināšanām (Gjanu), no mantkārības uz mīlestību un līdzcietību, no vardarbības uz nevardarbību, no viltus un meliem pie patiesības, no ierobežojumiem uz brīvību”.
Prānajama ir 'Hatha Jogas' disciplīna un astoņi Prānajamas veidi ir izklāstīti 'Hatha Joga' Pradipikā un ir sekojoši:
Prāta koncentrēšana uz specifisku objektu vai punktu tiek saukta par 'Dharmu, un bezgalīgā zināšanu straume koncentrētajā objektā ir 'Dhjana'. Kad visas formas zūd un paliek tikai pati būtība, un pat šī iekšējā realitāte sāk izzust, tas ir 'Samadhi' – lai sasniegtu Samadhi stāvokli, Sadhaka (skolniekam) ir jāiziet cauri divām Dharmas un Dhjānas stadijām. 
Dzīve ir orientēta uz darbību un, kad cilvēks nevar darboties vai atsakās strādāt, viņa dzīve kļūst inerta, tukša un bezjēdzīga. Dzimšana, nāve un atdzimšana ir mūsu pagātnes un tagadnes darbību rezultāti.
