Joga - tā ir sevis pārvarēšanas prakse ar apzinātas piepūles palīdzību. Pārvarēšanas līmeņi ir atšķirīgi: no fiziskā - hatha-jogas, līdz virsfiziskajam (metafiziskajam) - radža- jogai, bhakti-jogai, tantra-jogai.
Joga ir dinamisks labas veselības un stabila emocionāli-psihiskā stāvokļa uzturēšanas līdzeklis, kas izmanto statiskus un statiski-dinamiskus vingrinājumus, kā arī apziņas koncentrāciju (meditāciju) uz dažādām ķermeņa daļām, orgāniem, enerģētiskajiem centriem (čakrām) un tajās esošo enerģiju.
Tāpat kā visas citas dzīvās būtnes, cilvēks cīnās par eksistenci. Bet ja zemākās būtnes cīnās vairāk vai mazāk akli, bez jebkāda apzināta plāna un mērķa, darbojoties instinktīvi, tad cilvēks, lai izprastu cīņas nosacījumus un jēgu, kā arī, lai sastādītu plānu un atrastu instrumentus, kas ir spējīgi palīdzēt gūt panākumus, izmanto savu augstākā intelekta velti.
Lai kaut vai tikai mēģinātu izsekot tādai parādībai kā jogas vēsturiskās saknes, mums nāksies sniegt īsu, bet nepieciešamu ieskatu civilizācijas rašanās vēsturē Indostānas pussalā.
Bhakti-Joga, tā ir zinātne par reliģiju, par mīlestību tieši pret Dievu. Pirmajā acu uzmetienā var likties, ka viss ir vienkārši. Mēs ienākam pasaulē un uzreiz nonākam mums dotajā noteikto sabiedrības reliģisko attieksmju vidē. Kopā ar vecāku mīlestību mēs pieņemam arī daudz ko citu.
Nodošanās Dievam vai dievībai ir Bhakti, ticība un paļāvība ir tās būtiskākās sastāvdaļas, bet vissvarīgākā tomēr ir nesatricināmā ticība. Skolniekam jābūt ar mīlošu sirdi, vienkāršam, tīram, skaidram, patiesam, jāpārvalda vairagja (atdale un atteikšanās), Brahmačarja utt..
Tibetas joga - tā ir psihotreniņa sistēma, kurā relaksācija (atslābināšanās) ir apvienota ar enerģijas akumulāciju organismā. Kum-njaijas atveseļojošo efektu nosaka galvas smadzeņu garozas enerģijas virzīšana uz ķermeņa zonu, kas atrodas pilnīgā atslābinājuma stāvoklī, kas savukārt rada lokālo dziedinošo enerģiju.
Joga-sūtra nosaka, ka:
1. Dharana ir domas noturēšana pie kāda noteikta priekšmeta, tādējādi dharanas stāvoklī subjekts un objekts vēl tiek stingri izšķirti.
Ja cilvēks ir kustīgs, tad dzīves enerģija brīvi cirkulē, muskuļi un audi tiek apgādāti ar asinīm un slimības nerodas. Jogas vingrošanas nodarbībās tiek aktīvi iesaistīti visi ķermeņa muskuļi un visas locītavas, vērojama vienmērība un elpošanas kustību dziļums, piedevām obligāta ir mierīgas apziņas saglabāšana.
Joga - tā ir sevis pārvarēšanas prakse ar apzinātas piepūles palīdzību. Pārvarēšanas līmeņi ir atšķirīgi: no fiziskā - hatha-jogas, līdz virsfiziskajam (metafiziskajam) - radža- jogai, bhakti-jogai, tantra-jogai.
Tāpat kā visas citas dzīvās būtnes, cilvēks cīnās par eksistenci. Bet ja zemākās būtnes cīnās vairāk vai mazāk akli, bez jebkāda apzināta plāna un mērķa, darbojoties instinktīvi, tad cilvēks, lai izprastu cīņas nosacījumus un jēgu, kā arī, lai sastādītu plānu un atrastu instrumentus, kas ir spējīgi palīdzēt gūt panākumus, izmanto savu augstākā intelekta velti.
Lai kaut vai tikai mēģinātu izsekot tādai parādībai kā jogas vēsturiskās saknes, mums nāksies sniegt īsu, bet nepieciešamu ieskatu civilizācijas rašanās vēsturē Indostānas pussalā.
Bhakti-Joga, tā ir zinātne par reliģiju, par mīlestību tieši pret Dievu. Pirmajā acu uzmetienā var likties, ka viss ir vienkārši. Mēs ienākam pasaulē un uzreiz nonākam mums dotajā noteikto sabiedrības reliģisko attieksmju vidē. Kopā ar vecāku mīlestību mēs pieņemam arī daudz ko citu..jpg)
Nodošanās Dievam vai dievībai ir Bhakti, ticība un paļāvība ir tās būtiskākās sastāvdaļas, bet vissvarīgākā tomēr ir nesatricināmā ticība. Skolniekam jābūt ar mīlošu sirdi, vienkāršam, tīram, skaidram, patiesam, jāpārvalda vairagja (atdale un atteikšanās), Brahmačarja utt.. 
Tibetas joga - tā ir psihotreniņa sistēma, kurā relaksācija (atslābināšanās) ir apvienota ar enerģijas akumulāciju organismā. Kum-njaijas atveseļojošo efektu nosaka galvas smadzeņu garozas enerģijas virzīšana uz ķermeņa zonu, kas atrodas pilnīgā atslābinājuma stāvoklī, kas savukārt rada lokālo dziedinošo enerģiju.
Joga-sūtra nosaka, ka:
Ja cilvēks ir kustīgs, tad dzīves enerģija brīvi cirkulē, muskuļi un audi tiek apgādāti ar asinīm un slimības nerodas. Jogas vingrošanas nodarbībās tiek aktīvi iesaistīti visi ķermeņa muskuļi un visas locītavas, vērojama vienmērība un elpošanas kustību dziļums, piedevām obligāta ir mierīgas apziņas saglabāšana.
