Pirmkārt jums vajag izanalizēt jūsu attieksmi pret dzīvi un atteikties no tā idealizācijas, kas jums ir tik dārgs. Turklāt dārgs pamatā zemapziņas līmenī, jo apzināti jūs varat diezgan loģiski pierādīt jūsu dzīves uzskatu pareizumu. Bet no tā jūsu dzīve labāka nekļūs. Kā tad atteikties no liekas idealizācijas?
Izrādās, tas nav nemaz tik sarežģīti. Cilvēcei šis ceļš ir sen pazīstams. Tas ir piedošanas ceļš. Piedodiet visiem un par visu to, ko viņi dara ne tā, kā jūs uzskatāt par vajadzīgu. Lai cik smagi jums nebūtu. Saprotiet, ka viss tas tiek darīts tikai ar mērķi jūs audzināt, "atraut" jūs no idealizējamajām pasaules vērtībām.

Ja jūs kaitina cilvēki, tad saprotiet, ka viņi to dara  neapzināti. Un esat pārliecināti, ka līdzko jūs piedosiet viņiem visus trūkumus un pieņemiet šos ļaudis vai notikumus tādus, kādi tie ir, acumirklī viss mainīsies. Jūs vairāk nevajadzēs "audzināt", tādēļ jūs varat atbrīvoties pat no smagām slimībām, nemaz nerunājot par cilvēkiem un apkārtējiem apstākļiem.

Ir viens universāls paņēmiens, kas ļauj pamatīgi attīrīt savu karmas trauku. Tā ir piedošanas meditācija. Uz papīra lapas vajag uzrakstīt visus cilvēkus, kas jūs kādreiz ir aizvainojuši. Kā arī tos, ko esat aizvainojusi jūs. Pēc tam ir jāņem pa vienam cilvēkam no šī saraksta un tīrīt savu aizvainojumu vai vainas izjūtas attiecībā pret viņu. To dara sekojoši. Esot vienatnē iztēlojieties šo cilvēku. Un domās, atkārtojiet šo frāzi: Ar mīlestību un pateicību es piedodu N.N. (piemēram, savu tēvu vai draudzeni Ļenu, vai savu māsu Olgu utt.). Ja jūs tīrāt vainas sajūtu, frāze būs mazliet citāda: Ar mīlestību un pateicību N.N man piedod. Laiks, kas patērēts meditācijā attiecībā var sastādīt no 3 līdz 5 stundām. Šīs frāzes ir jāatkārto līdz brīdim, kad jūsu pakrūtē rodas siltuma sajūta, kas plūst no sirds apvidus. Pēc tam, kad esat piedevuši vienam cilvēkam, pārejiet pie nākamā pēc saraksta. Saprotams, ka sākt meditēšanu vajadzētu tieši  ar tiem cilvēkiem, ar kuriem jūs saista  visspilgtākie vainas vai aizvainojuma pārdzīvojumi. Bet pēc tam jāpāriet pie pārējiem, mazāk nozīmīgiem pāridarītājiem.

Bet piedošana - tas vēl nav viss. Tas ir tikai sava likteņa uzlabošanas pirmais posms. Cilvēks var patiesi piedot kādam, bet nākamajā  dienā atkal apvainoties vai sadusmoties uz to pašu cilvēku. Tādēļ ar piedošanu ir par maz.  Pēc savas "pieķeršanās” pasaulīgajam vērtībām izpratnes, sākumā vajag piedot (dzīvei, tuvajiem cilvēkiem, liktenim utt.), bet pēc tam ir jāieņem tādu dzīves pozīciju, kas neļaus jums no jauna "pieķerties"  tam pašam. Šeit ir iespējami divi uzvedības varianti.

Piemēram, var ieņemt spēlētāja dzīves pozīciju, kas spēlē spēli ar nosaukumu "dzīve". Spēlētājs var aktīvi piedalīties visos procesos, bet neņemt pie sirds savus zaudējumus. Ja zaudēju, tad zaudēju, nākošreiz atspēlēšos.
Šajā pozīcijā var nospraust sev jebkurus mērķus un ar visu savu enerģiskumu tiekties uz to sasniegšanu. Jūs pārbaudīs - vai jūs apvainosieties uz dzīvi, ja kaut kas nesanāks. Ja jūs izturēsiet šo pārbaudi un neapvainosieties, tad jebkuri mērķi jums ir sasniedzami.

Vai arī ir jāieņem novērotāja pozīciju, kas bezkaislīgi vēro garam aizplūstošo dzīvi. Viņš  var iekļauties jebkurā procesā, bet ja kaut kas notiek ne tā kā viņš vēlas, viņš neapvainojas. Viņš ir novērotājs, un piedalās tikai tajā un tikai tādā mērā, kā pats vēlas. Tā ir attieksme pret dzīvi "augstākā pilotāžā" un tā ir pieejama tikai cilvēkiem, ar minimālu "pieķeršanos" dzīves vērtībām.
Tāda, īsumā, ir mūsu piedāvāto pasaules uzskatu sistēma. Tā nav vienkārša, bet izskaidro lielāko daļu pasaules notikumu. Tā darbojas – par to pārliecinājušies neskaitāmi cilvēki, kas ir uzlabojuši savu likteni tikai pateicoties savu dzīves uzskatu pārskatīšanai.

Mēs saprotam, ka ieteikt ir viegli, bet īstenot sarežģīti. Tomēr ir vērts pamēģināt. Kad jūs zināt apslēptos konfliktu, slimību un neveiksmju rašanās iemeslus, jūsu spēkos ir atbrīvoties no tiem.