Liekas, vairākums cilvēku uzskata, ka karma - tas ir liktenis vai loze, bet neko tālāku no patiesības pat nevar iedomāties. Saskaņā ar plaši izplatīto uzskatu, liktenis jeb loze - tas ir dzīves apstākļu (parasti negatīva rakstura) nemainīgums.
Dabiski, daudzi noraida tādu draudīgu pieņēmumu.
Okultā skatījumā, karma ir mainīga un maināma.

Daudzi domā, ka līdz ar ticību karmai ir jāpieņem arī reinkarnācijas ideja. Tas ir aplami. Protams, reinkarnācijas ideja loģiski izriet no priekšstatiem par karmu. Bet jums nav obligāti jātic reinkarnācijai, lai izprastu karmu(kopumā, jūsu personisko), vai tādēļ, lai šī sapratne izrādītos derīga atšķirīgu problēmu atrisināšanai dzīvē šeit un tagad. Mēs pilnībā varam sākt ar karmas idejas izmantošanu šajā vienīgajā dzīvē.

Kas ir karma
Saskaņā ar okulto un metafizisko definējumu, karma nozīmē "cēloņus un sekas", konkrētāk tās, ko būvē mūsu domas un darbības. Citiem vārdiem, mēs paši radām savu dzīvi. Tas nozīmē, ka mēs bijām, esam un vienmēr būsim pilnībā atbildīgi par visu, kas notiek mūsu dzīvē.

Tas nozīmē, ko nav vērts teikt "ar mums kaut kas atgadījās", mēs paši izdarījām tā, ka tas notika. Bet, ja rodas iespaids, ka it kā kaut kas ar mums atgadījās, tas nozīmē, ka mēs paši apzināti vai neapzināti nolēmām attiekties pret savu dzīvi tā. Parasti šī izvēle ir neapzināta. Mēs vienkārši piekrītam vispārpieņemtajam viedoklim attiecībā uz pasaulē notiekošajiem procesiem. Saskaņā ar šo viedokli viss, kas "atgadās" ar cilvēkiem, ir atkarīgs no kāda ārējā spēka iedarbības - Dieva, apstākļu, veiksmes, gadījuma utt. Mūsu izvēle - dzīvot saskaņā ar šo viedokli. Tāda dzīve traucē apzināties faktu, ka mēs paši šo skatījumu esam izvēlējušies, kaut arī zemapziņā. Tāda dzīve traucē mums apzināties, ka viss var būt citādi.

Ja mēs paši reiz esam izvēlējušies viedokli, saskaņā ar kuru mēs dzīvojam, tad mēs varam tikpat viegli šo viedokli mainīt. Bet šoreiz mūsu izvēlei jābūt apzinātai. Ja vēlamies, mēs varam noticēt pat tam, ka paši nolēmām piedzimt un izdzīvot šo dzīvi. Jūs varat pieņemt to kā absolūti jaunu pieeju dzīvei vai kā absolūtu patiesību, vai kā vienu no hipotēzēm, bet vienalga tas jums palīdzēs dzīvē. Jebkurā gadījumā, jauna izvēle nozīmē uztveres nobīdi.

Karmas skatījumā, nejaušības un sagadīšanās nenotiek. Neviens mums neko nedara, ja mēs viņam to neļaujam(vai neatbalstām). Cilvēki neienāk mūsu dzīvē nejauši. Mēs pievelkam tos pie sevis, ieaicinām savā dzīvē vai nu tieši( "Papusdienosim kopā", "nezaudēsim viens otru no redzesloka", "Nāc pie manis par sievu"), vai netieši, radot nosacījumus, kas stimulē un baro cilvēku savstarpējās attiecības. Bet, neapšaubāmi, cilvēkiem, ko mēs sastopam savā dzīvē, arī ir sava karma, un ja viņi nolemj mūs pamest, mēs nevaram tos apturēt, bet ja viņi nolemj palikt, tad tādā veidā veic savu ieguldījumu karmiskajā mijiedarbībā. Ja divu cilvēku karma "pārklājas",  viņu attiecības veidojas diezgan ātri.

Daži notikumi var likties nejauši, bet tuvāk aplūkojot, mēs atklājam, ka paši esam sagatavojuši tiem augsni. Mēs vai nu paši radām katru gadījumu, vai pievelkam to pie sevis un piedalāmies tā sagatavošanā. Sagadīšanās arī nekad nemēdz būt nejaušas. Kā teicis Jungs, tās ir "nozīmīgas"(t.i. aiz katras sagadīšanās slēpjas kāda dziļa jēga).

Pasēt situācijas priekšā - nozīmē brīvprātīgi nolemt saglabāt to uz visiem laikiem, pat ja šis lēmums notiek zemapziņā (bet bieži tieši tā arī notiek). Dažreiz tā ir brīvprātīgi iegūta ticība, ka citas izvēles nav. Bet karmas koncepcija apgalvo, ka jums ir ļoti plaša izvēle, - iespējams, plašāka, nekā jūs varat iedomāties(katrā ziņā sākumā). Neviens, kā tikai jūs, radāt savu karmu.

Ja jūs dodat priekšroku ticēt kaut kam citam, tas nozīmē, ka tāda ir jūsu karma. Pēc karmas definējuma, jūs paši esat izvēlējušies savu viedokli.
Jūsu izvēle ir cēlonis. Sekas ir šīs izvēles rezultāts. Izvēle dotajā gadījumā - tas ir vārdu "cēlonis" vai "radīšana" sinonīms. Karma pēc savas būtības ir akumulatīva, tas nozīmē, ka cēloņi un sekas iekrājas un darbojas saistīti. Jūs jau esat uzkrājuši daudz karmas, un tā nosaka jums pieejamo izvēli. Protams, kad jūs strādājat ar karmu apzināti, jūs varat vienkārši iziet ārpus pieejamo izvēles variantu robežām. Tādēļ, lai pārvarētu un transformētu karmu nozīmīgākos mērogos, ir jāizprot reinkarnācijas koncepcija.

Daudzi sakāmvārdi un parunas ir karmiskās gudrības pērles: "Ko sēsi, to pļausi'", "Nespļauj akā, no kuras pats dzer", "Kas pie mums ar zobenu atnāks, no zobena arī kritīs" utt.
Karma neparedz pasivitāti. Sekojot karmiskai filozofijai, jāatzīst, ka :"Es pats esmu radījis visu savā dzīvē. Kaut kur es piedalījos, kaut ko izvēlējos, kaut ko piesaistīju pie sevis, kaut ko saglabāju." Tā kā karma paredz aktivitāti, jāatzīst: "Ar savu izvēli, piedalīšanos, radīšanu, es varu tūlīt pat  mainīt jebko savā dzīvē, savā karmā". Citiem vārdiem, jums ir iespēja radīt savā dzīvē jaunus cēloņus un saņemt jaunus rezultātus.

Ja jūs neuzskatāt, ka jūs zemapziņā radāt visu savā dzīvē, tad jūsu viedoklis - tas ir kārtējais cēlonis. Bet sekas šajā gadījumā ir, ka jums liekas, ka visi notikumi notiek neatkarīgi no jums, ka tajos ir vainīgi citi.
Karma un vaina ir nesavienojamas.

Ja tajā, kas notiek jūsu dzīvē, jūs vainojat kādu citu, jūs tādējādi noliedzat savu atbildību par personīgo karmu. Kaut kādā līmenī jūs piedalāties visā, pat ja jūs tikai pakļaujaties kādai negatīvai ietekmei. Vai varbūt jūs turpināt pārāk spēcīgi just kādas ietekmes negatīvos rezultātus, kaut arī pati ietekmēšana jau ir beigusies. Tas bieži atgadās negatīvu nostādņu rezultātā no vecāku, skolotāju utt. puses Bet, nav mazsvarīgi, uzņemoties atbildību, ne par ko sevi nevainot. Atbildība nav vainas sinonīms, vaina bremzē visus dzīves procesus.
Lai strādātu ar karmu, ļoti svarīgi ir:
Saprast, ko jūs paši esat veidojuši un turpināt veidot savu dzīvi.
Saprast, ka jums ir iespēja mainīt to uz labo pusi