Atmiņa no sabiedrības kļūdām atrodas katrā no mums, visi sabiedrības grēki un nelaimes saglabājas cilvēka zemapziņā, viņa karmā (K.G.Jungs to dēvēja par kolektīvo zemapziņu). Karmas mehānisms regulē cilvēka vienotību un savstarpējās attiecības ar Visumu jeb Visuma informatīvo lauku, un, jo labāk cilvēks to pārzina, jo īsāks var kļūt ceļš uz krīzes pārvarēšanu. Galu galā cilvēce sen jau guvusi visu nepieciešamo informāciju par mijiedarbības likumiem pasaulē, bet vēl aiz vien kā neticīgais Toms dauza pieri pret vieniem un tiem pašiem šķēršļiem. Īstenojot savā dzīvē visus baušļus, cilvēks nevar pārkāpt nevienu Visuma likumu, kas varētu pēc tam dot nevēlamas sekas. Tik vienkārša ir patiesība, bet cik grūti katram to nākas realizēt savā dzīvē. Daudz vienkāršāk taču ir ievērot šīs desmit patiesības, nekā pēc tam mocīties ar sekām, kas skar ne tikai pašu “pārkāpēju”, bet arī viņa pēctečus līdz pat septītajam augumam.
Negatīvo programmu atgriešanās nereti notiek lēni (lai gan mūsdienās jau arvien straujāk) un ne vienmēr trāpa pašu vainīgo, bet bieži vien bērnus un tuviniekus. Cilvēks ar karmu ir cieši saistīts ar Dievišķo, tāpēc agresija pret viņu ir arī agresija pret Visumu. Ja cilvēks uzbrūk personīgi – norēķinās viņš pats, ja kā sabiedrības pārstāvis – norēķinās visa sabiedrība. Tas ļauj secināt, ka katrs no mums vairāk vai mazāk ir saistīts un maksā par mūsu valsts dažādu amatpersonu rīcību un vārdiem.
Ja cilvēks tiek pakļauts enerģētiskam uzbrukumam, cēlonis var būt paša vai priekšteču vaina. Atbildot ar triecienu, radīsies ķēdes reakcija, jo trieciens ir rupjš pārkāpums, pēc kura seko sods. Neatkarīgi no tā vai cilvēks lasa Bībeli, vai iet uz baznīcu un vai tic Dievam, Jaunās derības patiesības darbojas neatkarīgi no mums. Te ir vietā atgādinājums, ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru, bet nekādā gadījumā nedod pretī. Viegli pateikt, grūti izdarīt? Pamēģini...
Ja karma ir tīra, tad apvainojums atgriežas pie apvainotāja vai tā radiniekiem. Uz fizisko ciešanu rēķina var glābt savu dvēseli, kuru daži uzskata par neesošu vai pilnīgām muļķībām, tikai vēlāk nespēj izskaidrot vienas vai otras nelaimes vai neveiksmes cēloņus un izmisumā saķer galvu, bet kāpēc tas skar tieši mani!!!
Cilvēks – tā ir unikāla sistēma, kurā smalkie informatīvie līmeņi pietiekami ātri pārvēršas enerģētiskajos, bet pēc tam fiziskajos: ideja kļūst par matēriju. Laikā no pulkstens četriem līdz pieciem rītā, kad dziļākā zemapziņa iznāk virsējos slāņos, cilvēka zemapziņas struktūru aktivitāte ir vislielākā, šis ir arī tas laiks, kad cilvēki visbiežāk redz sapņus. Ļoti aktīvi informācijas nolasīšana notiek tieši sapnī. Pat grāmatas, atrodoties pastāvīgi cilvēka biolauka tuvumā, spēj rosināt zemapziņu nolasīt informāciju no tām.
Kas ir karma?
Tā ir atmaksa par Zemes darbiem, tāpēc noslēgt karmu var, tikai atsakoties ar miesu un dvēseli. Tiem cilvēkiem, kas nodarbojas ar ārstniecību vai dažāda veida dziedniecību, jāizslēdz atkarība no materiāliem labumiem, jāiziet cauri badošanās un stingra gavēņa periodiem. Īsti dziedinātāji vienmēr ir bijuši svētie un pravieši. Palīdzēt otram enerģētiskajā vai informatīvā lauka līmenī var tikai tādi, kuriem ir noslēgta karma, nenāk līdzi nekādi grēki.
Karmu ir iespējams diagnosticēt, izzināt un izmainīt. Šī procesa ietvaros dialektiski savieno apziņu un zemapziņu, ticību un zināšanas. Pats efektīvākais karmas bloķēšanas un attīrīšanas mehānisms (pat, ja nav zināms kāda tā ir) ir nepārtraukta ticība garīgai pilnveidošanai.
Karma ir kaut kādi mūsu vai priekšteču notikumi pagātnē, kas ietekmē likteni un notikumus, kas sagaida šodien, tuvākā un tālākā nākotnē. Savukārt cilvēks nedrīkst pieķerties savam liktenim, ja dotajā brīdī tas ir laimīgs, tas “iemidzina”. “Nedomājiet par rītdienu, dzīvojiet kā putni gaisā vai puķes laukā”, teikts Bībelē ne velti. Pastāvīgi domājot par nākotni, cilvēks emocionāli sevi uz to noskaņo, un tas pāriet smalkākajos līmeņos. Burvīgi, vai ne? Daudzas mācības to arī sludina, un, kas tad tur slikts? Bet... Arī Visumam saistībā ar katru no mums ir sava programma, un, ja cilvēka programma sāk cīnīties ar Visuma programmu, izveidojas kaut kas pavisam neparedzēts – cilvēks kļūst par “vēža šūnu”, kurai personīgās intereses ir svarīgākas par organisma programmu. Viss, kam pieķeras agri vai vēlu jāzaudē.
Ja ir prieks par savu dzīvi, par to jāpateicas Dievam. Pirmās prieka jūtas vienmēr jāatdod Visaugstākajam, tad nevarēs nokļūdīties, tad nebūs iespēju nekam un nevienam pieķerties. Līdz ar to nebūs nepieciešams visa laicīgā sabrukums, lai attīrītu dvēseli. Mīlestība, kas vērsta vispirms uz Zemes lietām, un tikai pēc tam uz Dievu, nogalina.
Viena no karmas attīrīšanas metodēm ir palīdzība citiem. Jo nesavtīgāka tā ir, jo ātrāk attīrās karma, citiem vārdiem, tiek vaļā no veciem grēkiem un nepieķeras īslaicīgajai Zemes laimei.
Diezgan novazāts, bet tai pat laikā nepelnīti neievērots ir teiciens: nav nejaušu nejaušību. Visumā visam ir sava kārtība, viss ir līdzsvarā un harmonijā, tāpēc, ja kāds ar savu rīcību to izjauc, saņem arī pretī atbildes reakciju. Ja kāds vēršas pēc palīdzības, tas nav nejauši: atdodot materiālu bagātību, pretī tiek saņemta garīga bagātība.