Cilvēka daba, kā tāda, sliecas novelt atbildību par pašu trūkumiem vai nelaimēm uz citu pleciem. Vai jūs kādreiz esat iedomājušies kaut uz brīdi, ka pats varat būt atbildīgs un vainojams savās problēmās?

Jūsu bēdas un ciešanas neizraisa kāds ģimenes lāsts, kas tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai. Nedz arī kādu senču nāves grēki vai grēki pret kādu radinieku, kas nu ir atgriezies no aizkapa valstības, lai jūs paķertu līdzi. Un arī ne dievs un ne velns nav vainojams jūsu nedienās. Jūsu ciešanas ir jūsu pašu radītas. Jūs paši esat sevis atbrīvotāji. Jums jāiemācās uzņemties atbildība par savu dzīvi, nevis traucēt citu mieru ar apsūdzībām. Vai atceraties veco parunu :-
“Tumsoņa vienmēr vaino citus; zinošais (izglītotais) cilvēks vaino sevi un patiesi vieds cilvēks nevaino nevienu.”

Izglītotas būtnes pienākums ir mācīties risināt savas problēmas, nevainojot par tām citus. Ja katrs cilvēks mēģinātu uzlabot sevi, šai pasaulē vispār nebūtu nekādu nedienu. Bet lielākā daļa ļaužu neizdara ne pat vismazāko piepūli ceļā uz apziņu, ka viņi paši ir atbildīgi par visām nelaimēm, ar ko sastopas savā ceļā. Viņi dod priekšroku grēkāžu meklēšanai. Viņi lūkojas sev apkārt meklējot nepatikšanu avotu, jo nevēlas atzīt savu vājumu. Cilvēka prāts ir tik ļoti pakļauts pašapmānam, ka nevēlas atzīt paša vājumu. Viņš mēģina atrast kādu attaisnojumu, lai attaisnotu savu darbību un radītu nevainības ilūziju. Ja cilvēks patiešām vēlas kļūt brīvs, viņam jābūt drosmīgam un jāatzīst personīgais vājums. Ir viegli pamanīt citu vainu; patiešām grūti ir saskatīt paša vainu.

Jums jāattīsta drosme, lai atzītu, ka esat krituši par sava vājuma upuri. Jums ir jāatzīst, ka jums nav taisnība, ja tā ir. Nesekojiet tumsoņu paraugam, kas vienmēr vaino visus citus. Neizmantojiet citus ļaudis par grēkāžiem – tas patiesi ir ļoti zemiski. Atcerieties, ka jūs varat muļķot dažus cilvēkus kādu laiku, bet ne visus un visu laiku. Muļķis, kas neatzīst sevi par muļķi, ir īsts muļķis. Un muļķis, kas atzīst sevi par muļķi, ir gudrs. Atzīstiet savu vājumu. Nevainojiet citus. Saprotiet reiz, ka jūs esat atbildīgi par visām bēdām un grūtībām, kas jūs piemeklē. Jums jāsaprot, ka arī jūsu domāšanas veids rada nosacījumus, kas izraisa problēmas.Ir jāatzīst, ka tu pats esi atbildīgs par visu, ar ko saskaries. Ne jau ar pasauli kaut kas nav kārtībā, bet ar mums.

Tu pats esi atbildīgs par savām attiecībām ar citiem

Atcerieties, ka jebkas, kas atgadās ar jums nevar jūs sāpināt, ja jūs zināt kā noturēt prātu līdzsvarā. Sāpes rodas tikai no garīgās attieksmes, tā, ko jūs paši pieņemat. Ja jūs paužat citiem mīlestību vai mīlošu attieksmi, jūs arī atpakaļ saņemat mīlošu attieksmi. Ja jūs izturaties ar naidu, nešaubīgi, jūs nekad pretī nesaņemsiet mīlestību. Dusmīgs un nikns cilvēks izelpo indi un sevi sāpina vēl vairāk kā pārējos. Katrs, kam ir prāts nedrīkst dusmoties. Atcerieties, ka neviens nevar jūs sāpināt, ja jūs paši to neļaujat darīt. Kad kāds tevi vaino savās nelaimēs, seko patiesība ceļam, jo patiesība pasargā no netaisnīgiem uzbrukumiem. Pret ikvienu, kas sāpina nevainīgu cilvēku, tiešām tīru un nevainīgu, pavēršas viņa paša ļaunums, gluži kā dubļi, kas mesti pret vēju. Ja jūs ļaujat citiem piepildīt viņu vēlmi jūs sāpināt, jūs paši esat atbildīgi.

Nevainojiet citus- atzīstiet atbildību

Jums jāmācās pasargāt savu prātu, lai jebkādi ārēji notikumi nevarētu ietekmēt jūs un izjaukt prāta līdzsvaru. Jums nevajag vainot apstākļus, kad kaut kas aiziet greizi. Nevajag domāt, ka esi neveiksmīgs, nelaimīgs likteņa vai kāda nelabvēlības upuris. Nav nozīmes, kāds ir iemesls, vienkārši nemēģiniet novelt atbildību par personīgo darbību uz mistiskiem apstākļiem. Centieties atrisināt savas problēmas nerādot skābu ģīmi. Darbojieties modri un priecīgi jebkuros apstākļos. Esiet drosmīgi un veiciet izmaiņas, ja tās ir nepieciešamas un pieņemiet situāciju, kuru jūs nevarat mainīt. Esiet pietiekami gudri, lai izprastu pasaules nosacījumus, kas visiem ir vienādi. Esiet pietiekami gudri saskaroties ar noteiktām problēmām, neapjūciet un nebēdājiet. Jums ir jāpārvar grūtības. Tie, kas mēģina palīdzēt citiem arī uzņemas daļu atbildības, bet tas nenozīmē, ka ir jājūtas nelaimīgam. Jāsaprot, ka pašaizliedzīga darbība apbalvo pati sevi.
“Mīlestība bez zināšanām un zināšanas bez mīlestības nevar izveidot labu dzīvi.”
B. Russels.

Jūs esat atbildīgi par savu iekšējo mieru

Jums jāmācās kā pasargāt savu iekšējo pasauli un mieru, ko esat radījuši savā prātā. Lai saglabātu iekšējo pasauli, jāzina brīdis, kad jāatmet lepnība, viltus ego, kad jāmaina sava stingrā nostāja vai viltus nosodījums un, kad jāpraktizē pacietība. Nevajag ļaut citiem atņemt jūsu iekšējo mieru un jūs varat saglabāt jūsu iekšējo mieru, ja zināt kā darboties gudri. Gudrība un zināšanas nāk caur neziņas atzīšanu.

“ Cilvēks nav kristušais eņģelis, bet pacēlies dzīvnieks.”