Vai esat ievērojuši, ka katram cilvēkam kāda krāsa šķiet tuvāka un patīkamāka par citām un izraisa pozitīvas emocijas? Tiek uzskatīts, ka katrai astroloģiskajai zīmei atbilst sava krāsa, kas var iedarboties uz konkrēto cilvēku, mainīt viņa noskaņojumu un pat ietekmēt uzvedību. Gluži neapzināti ikviens no mums izvēlas krāsu, kas saskan ar noteiktu dvēseles stāvokli un gandrīz pilnībā raksturo šī cilvēka noskaņojumu konkrētajā brīdī. Ir noskaidrots, ka krāsa ietekmē ne tikai cilvēka ārieni, bet arī viņa organismu.
Krāsa ietekmē cilvēka redzi, jūtas, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas nosaka mūsu vēlmes un garastāvokli.  Krāsu iepazīšana ļauj cilvēkam tās daudz veiksmīgāk izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem.
Krāsa var dziedēt, būt pozitīvi rosinoša vai arī nelabvēlīgi iedarboties uz mūsu psihi un fizisko stāvokli. Krāsa var priecēt, biedēt, uzmundrināt, šokēt. Tā var uzlabot darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt.
Krāsa lieliski pauž emocijas, tā atklāj cilvēka temperamentu un raksturu. Ja cilvēkam ir laba pašsajūta un iekšējais līdzsvars, viņš nejūt īpašas antipātijas ne pret vienu krāsu, bet līdzsvars tiek izjaukts, ja cilvēks tieši vai netieši ir pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, kā arī, ja viņš ilgstoši bijis pakļauts spriedzei.

Krāsas

Termins krāsa tiek lietots vairākās nozīmēs. Krāsa var būt materiāls – tad tā ir viendabīga organisku un neorganisku pigmentu suspensijas plēvi veidojošā viela.
Vārdam krāsa ir arī cita nozīme, kas saistīta ar organisma fiziku. Fizikā krāsa ir īpašība, ko cilvēks vizuālās uztveres procesā piešķir materiālās pasaules objektiem. Tas arī ir pamatā krāsu teorijām un krāsu mācībām, ko izmanto mākslinieki, arhitekti u. c. Ikviens no mums krāsas uztver citādi: cits tās redz tumšākas, cits – gaišākas.

Krāsu redze

Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtām, 90 % no zināmā – ar redzi. Apkārtējos priekšmetus, cilvēkus, skatus ir iespējams identificēt arī bez krāsas – ar formas, kustības, tekstūras, ar tumšā un gaišā uztveri. Tomēr krāsa piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai. Izmantojot kultūras antropologu pētījumus, ir noskaidrots, ka krāsu redzes nav aptuveni 8 % vīriešu un 0,5 % sieviešu. Vēl esmu noskaidrojusi, ka somugru tautās krāsu aklums ir sastopams retāk. Tātad somugru tautu pārstāvji krāsas uztver īpaši labi.

Krāsu sajūta

Lai izjustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Gaisma var izplūst gan tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu – no saules vai mākslīgās gaismas avota, gan arī var atspīdēt no priekšmeta, kas neizstaro gaismu, vai izspraukties caur objektiem. Acs tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un kā signālu vai impulsu to pastiprina un noraida uz smadzenēm.
Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā, ir vienāds. Tā darbība ir apbrīnojama – cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus toņu. Visi krāsu toņi rodas acs ābolā esošo fotoreceptoru savstarpējas iedarbības dēļ. Pret sarkanu, zaļu un zilu dažādā pakāpē jutīgu nūjiņu kairinājums izraisa atbilstošas hromatiskās krāsas sajušanu. Un mēs atkarībā no impulsa stipruma redzam baltu, pelēku vai melnu krāsu, proti, rodas ahromatiskā krāsas izjūta.