Modernajā civilizācijā gandrīz visa cilvēka apkārtne – pilsētas troksnis, avīžu kliedzošie virsraksti, sieviešu valdzinošie stāvi un vizuļojošie skatlogi – kliedē viņa uzmanību. Lai klusinātu apkārtnes radīto troksni cilvēka apziņā, par palīglīdzekli var izmantot simbolisku vārdu atkārtošanu un simbolu vizualizāciju.
Atkārtošanas vingrinājumos tiek izmantota kāda simboliska frāze, uz kuru tiek koncentrēta cilvēka uzmanība. Hinduisma un budisma tradīcijā tā ir mantra, jūdu un kristiešu tradīcijā – lūgsna. Mantra atšķiras no lūgsnas – tā bieži ir tikai viena vienīga skaņa, piemēram, aum vai hum, savukārt lūgsna sastāv no viena vai vairākiem teikumiem. Mantra vai patiesa lūgsna ļauj sasniegt iekšējo klusumu. Nirvāna (transcendentā pasaule) atbilst augstākajiem apziņas līmeņiem un atrodas viņpus visām samsaras (fenomenu pasaules) pretrunām. Augstākā apziņas līmenī fenomenu pasaules pretrunas izlīdzinās. Pretējie viedokļi papildina viens otru un veido augstāku patiesību (3.att.).

Tibetas budismā viena no populārākajām mantrām ir aum mane padme hum. Šīs mantras izrunāšana tiek saskaņota ar elpošanu: izelpa atbilst skaņai aum, ieelpa – skaņai hum. Aum visplašākajā nozīmē simbolizē tapšanu, progresu no vienības uz daudzējādību, dejojošo Šivu, Brahmas dienu. Hum simbolizē apvienošanos, regresu no daudzējādības uz vienību, meditējošo Šivu, Brahmas nakti (pasauli pirms radīšanas). Vārdi mane un padme (ko parasti tulko kā “lotosa dārgakmens”) simbolizē divus esamības stāvokļus – nirvānu un samsaru.

3. attēls. Uzmanības kontrole ar simbolu