Tas, kas ir kārtojošais
pirmspēks, jebkuras tapšanas
cēlonis, ir pastāvējis agrāk par
debesīm un zemi. Klusumā un
tukšumā. Tas ir viens pats un
bez izmaiņām. Tas visā veic
apriti neizsīkstot. To varētu
uzlūkot kā universa pirmmāti.
Es nezinu tā vārdu. Es to saucu
par Dao . Cenšoties darināt tā
vārdu, es to saucu par dižo. Par
dižo es saucu to, kas pastāvīgi
mainās. Par mainīgu es saucu
to, kas ir attālināts. Par
attālināto es saucu to, kas nāk
atpakaļ. Tieši tādēļ Dao ir dižs,
debesis ir dižas, zeme ir diža
un valdnieks ir dižs. Ir četri
dižie, un viens no tiem ir
valdnieks. Cilvēks atdarina
zemi, zeme – debesis, debesīm
seko Dao un Dao seko pats sev.

Laodzi. Daodedzin  25. panta parindenis pēc V. Zariņa

Simbols un Ceļš

Ezoterikā simbols ir gan visu fenomenu pasaules lietu skaidrojums, gan pasaules izziņas un iekšējās apceres Ceļš. Tradicionālās kultūras ezoteriskā daļa aicina atrast Ceļu. Ja meklētājs ir iedziļinājies tradicionālajā kultūrā un tiecas iet tālāk, tad viņam atklājas Ceļš. Ceļš ved uz Sirdi. Kad noteikts Ceļa posms ir pilnīgi apgūts, meklētājs tiecas lidot augstāk – caur Patiesību uz Dvēseli. Ceļu nevar parādīt – pa Ceļu var aicināt iet, Ceļu var meklēt. Laodzi saka: